Klimata pārmaiņas rada miljardu zaudējumus: Vācija ir īpaši skarta!

Klimata pārmaiņas rada miljardu zaudējumus: Vācija ir īpaši skarta!

Ekstrēmi laikapstākļi un klimata notikumi pēdējās desmitgadēs Eiropā ir nodarījuši lielus ekonomiskos zaudējumus. Saskaņā ar neseno analīzi, ko veica Fokuss tika publicēts, Vācija ieņem visvairāk skarto valstu reitingu. Kopš 1980. gada ekonomiskie zaudējumi ES šādu notikumu dēļ ir bijuši aptuveni 790 miljardu eiro apmērā. Vācija vien ir atbildīga par aptuveni 180 miljardiem eiro no šiem zaudējumiem, savukārt Itālija un Francija zaudē vairāk nekā 130 miljardus eiro.

Galvenie šo būtisko postījumu cēloņi ir plūdi un karstuma viļņi. Eksperti pieļauj, ka nākotnē pieaugs gan klimata galējību intensitāte, gan biežums, kas atstās nopietnākas ekonomiskās sekas skartajām valstīm. Jo īpaši bagātās valstis ir labāk sagatavotas rekonstrukcijai. Tādās valstīs kā Spānija un Francija atlīdzību pārvaldība uzlabojas, izmantojot valsts un privātās apdrošināšanas sistēmas, lai gan daudzās ES valstīs joprojām ir ievērojamas apdrošināšanas nepilnības. Tikai Dānija un Norvēģija spēj segt vairāk nekā pusi no postījumiem.

2021. gada plūdu katastrofas sekas

Plūdu katastrofa Ahr ielejā 2021. gada jūlijā, kas privātajām mājsaimniecībām izmaksāja aptuveni 14 miljardus eiro, ilustrē izaicinājumus, ar kuriem saskaras Vācija. Šī traģēdija prasīja 135 cilvēku dzīvības un skāra aptuveni 18 000 iedzīvotāju. Šīs dabas katastrofas laikā tika novērots, ka tikai daži no cietušajiem bija apdrošināti pret dabas katastrofām. Kopumā Reinzemē-Pfalcā un Ziemeļreinā-Vestfālenē smago laikapstākļu radītie zaudējumi tiek lēsti 40 miljardu eiro apmērā.

Saskaņā ar analīzi, pieaugošais ekstremālo laika apstākļu biežums Vācijā un citur ir tiešas klimata pārmaiņu sekas WWF rāda. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2021. gada augusta ziņojumā ir detalizēti apskatīts klimata pārmaiņu fiziskais pamats. Attiecīgi Zemes virsmas temperatūra un siltumnīcefekta gāzu koncentrācija nepārtraukti pieaug.

Globālā sasilšana un tās sekas

Ekstrēmu laika apstākļu, piemēram, stipra lietus un ārkārtēja karstuma, pieaugums ir cieši saistīts ar globālo sasilšanu. Saskaņā ar prognozēm piekrastes plūdi, kas kādreiz notika ik pēc 100 gadiem, nākotnē varētu kļūt par ikgadēju notikumu. Rietumeiropā klimata pārmaiņas 1,2 līdz 9 reizes palielinājušas spēcīgo lietusgāžu iespējamību, ko apliecina arī plūdu katastrofa Vācijā, kas prasījusi vairāk nekā 180 cilvēku dzīvības.

Pasaules laikapstākļu attiecināšanas iniciatīvas pētījums liecina, ka cilvēku darbības, piemēram, augsnes blīvēšana un upju iztaisnošana, vēl vairāk palielina plūdu risku. Tāpēc ir nepieciešams ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Ieteikumos jaunajai federālajai valdībai galvenā uzmanība pievērsta klimata un vides aizsardzībai, atjaunojamo energoresursu paplašināšanai un ātrākai pārejai no fosilās enerģijas.

Ekoloģiskie risinājumi, piemēram, dabisko palieņu atjaunošana un ūdenstilpju renaturācija, varētu dot izšķirošu ieguldījumu, lai uzlabotu aizsardzību pret plūdiem un palielinātu noturību pret turpmākiem ārkārtējiem laikapstākļiem.