Veselības apdrošināšanas kompānijas uz sabrukuma robežas: draud 47 miljardu eiro deficīts!

Veselības apdrošināšanas kompānijas uz sabrukuma robežas: draud 47 miljardu eiro deficīts!

Likumā noteikto veselības apdrošināšanas sabiedrību finansiālā situācija Vācijā šobrīd ir satraucoša. Veselības ekonomists Jonass Šreigs brīdina par milzīgu deficītu, valdībai apsverot pasākumus savas kases stabilizēšanai. Darba devēji un darba ņēmēji likumā noteiktajā veselības apdrošināšanā maksā vidēji 17,5% no bruto algas. Šogad tiek prognozēts rekordliels deficīts 47 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 2,5 procentpunktiem no iemaksu likmes. Šie skaitļi liecina, ka veselības apdrošināšanas sabiedrību ienākumi un izdevumi jau sen nav sinhroni.

Veselības ministre Ņina Varkena situāciju raksturo kā “satraucošu” un jau paziņojusi, ka atbalstīs veselības fondu ar 800 miljoniem eiro. Šāds lēmums ir nepieciešams, jo fonda rezerves ir nokritušās zem likumā noteiktās vērtības. Kopējie obligātās veselības apdrošināšanas izdevumi šobrīd sastāda 311 miljardus eiro gadā. Varkens aicina ātri rīkoties, lai nodrošinātu veselības apdrošināšanas kompāniju finansiālo stabilitāti.

Nepieciešamas strukturālās reformas

Schreyögg galveno problēmu neuzskata par ieņēmumiem, bet gan aicina veikt visaptverošas strukturālas reformas, lai kontrolētu izmaksas veselības nozarē. Priekšlikumi ietver iemaksu novērtējuma limita palielināšanu 5500 eiro apmērā un globālā budžeta ieviešanu slimnīcu sektorā. Turklāt, lai ierobežotu izmaksas, tiek ierosināta vispārēja zāļu atlaide vai cenu iesaldēšana.

Vēl viens aspekts ir neatliekamās palīdzības reforma, kas varētu radīt ikgadēju ietaupījumu līdz pat pieciem miljardiem eiro. Saskaņā ar Schreyögg teikto, pasākumi ambulatorās aprūpes stiprināšanai un primārā ārsta principam jau ir noveduši pie slimnīcu skaita samazināšanās par 9%.

Politiskie pasākumi fokusā

Jaunā savienības un SPD koalīcija plāno pasākumus, lai novērstu turpmāku iemaksu pieaugumu. Koalīcijas līgums vienojas par komisijas izveidi veselības politikas projektu izskatīšanai un ierosinājumu sniegšanai. Veselības ministrs Varkens jau ir apspriedis ārkārtas pasākumu paketi ar papildu nodokļu līdzekļiem veselības apdrošināšanas sabiedrībām.

Federālais finanšu ministrs Larss Klingbeils uzsver fundamentālu strukturālo reformu steidzamību sociālajā apdrošināšanā. Viņš plāno 2025. gada 25. jūnijā iesniegt savu federālā budžeta projektu, kurā tiks iekļauti līdzekļi sociālajai apdrošināšanai, tostarp veselības apdrošināšanai. Tomēr joprojām nav skaidrs, cik miljardus federālā valdība faktiski padarīs pieejamus veselības un aprūpes apdrošināšanas atbalstam.

DAK izpilddirektors Andreass Storms arī aicina nekavējoties rīkoties un atmaksāt Corona palīdzību aptuveni 6 miljardu eiro apmērā. Finansiālās problēmas ir pastiprinājušas strukturālās atšķirības starp likumā noteikto veselības apdrošināšanas sabiedrību ienākumiem un izdevumiem. Turpmāka iemaksu palielināšana galu galā varētu palielināt ar algām nesaistītas darbaspēka izmaksas un radīt papildu spriedzi ekonomikai.

Uz šī fona situācija joprojām ir saspringta, un nākamie mēneši būs izšķiroši, lai noteiktu, vai federālās valdības pasākumi ir pietiekami, lai saglabātu veselības apdrošināšanas kompāniju stabilitāti un turpinātu garantēt veselības aprūpi Vācijā.

Eksperti pieļauj, ka bez fundamentālām reformām deficīts arī turpmākajos gados turpinās pieaugt. Tāpēc Schreyögg un citi eksperti pauž steidzamību steidzami rīkoties, lai turpmāk neapdraudētu likumā noteiktās veselības apdrošināšanas ekonomiskos pamatus.

Jūs varat atrast vairāk informācijas par Merkurs un ZDF šodien.