Rekordiskais slimības trūkums iedzina Vāciju recesijā – farmācijas pētījums liecina par tiešu saistību un ekonomisko kaitējumu

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.n-tv.de ziņojumu farmācijas nozares pētījums liecina, ka rekordaugsts saslimstības līmenis Vācijā ir izraisījis recesiju 2023. gadā. Vidēji katrs darbinieks nebija no darba 20 dienas, kā rezultātā radās ievērojami ražošanas zaudējumi. Pētījumā teikts, ka bez slimības dienām, kas pārsniedz vidējo, Vācijas ekonomika būtu augusi gandrīz par 0,5 procentiem, nevis sarukusi par 0,3 procentiem. Turklāt slimības atvaļinājums radīja piecu miljardu eiro zaudējumus veselības apdrošināšanai un samazināja nodokļu ieņēmumus par 15 miljardiem eiro. Rekordaugstā saslimstības līmeņa sekas galvenokārt ir redzamas plašajos ražošanas zudumos tādās nozarēs kā transportlīdzekļu būvniecība, mašīnbūve, metālapstrāde, ...

Gemäß einem Bericht von www.n-tv.de, Die Studie der Pharmaindustrie zeigt, dass der rekordhohe Krankenstand in Deutschland im Jahr 2023 zu einer Rezession geführt hat. Im Durchschnitt fehlte jeder Arbeitnehmer 20 Tage im Job, was zu beträchtlichen Produktionseinbußen führte. Die Studie besagt, dass ohne die überdurchschnittlichen Krankentage die deutsche Wirtschaft um knapp 0,5 Prozent gewachsen wäre, anstatt um 0,3 Prozent zu schrumpfen. Zudem führte der Krankenstand zu Verlusten von fünf Milliarden Euro für die Krankenversicherung und zu Steuermindereinahmen von 15 Milliarden Euro. Die Auswirkungen des rekordhohen Krankenstands lassen sich vor allem in der weitreichenden Produktionsausfällen in Branchen wie Fahrzeugbau, Maschinenbau, Metall-, …
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.n-tv.de ziņojumu farmācijas nozares pētījums liecina, ka rekordaugsts saslimstības līmenis Vācijā ir izraisījis recesiju 2023. gadā. Vidēji katrs darbinieks nebija no darba 20 dienas, kā rezultātā radās ievērojami ražošanas zaudējumi. Pētījumā teikts, ka bez slimības dienām, kas pārsniedz vidējo, Vācijas ekonomika būtu augusi gandrīz par 0,5 procentiem, nevis sarukusi par 0,3 procentiem. Turklāt slimības atvaļinājums radīja piecu miljardu eiro zaudējumus veselības apdrošināšanai un samazināja nodokļu ieņēmumus par 15 miljardiem eiro. Rekordaugstā saslimstības līmeņa sekas galvenokārt ir redzamas plašajos ražošanas zudumos tādās nozarēs kā transportlīdzekļu būvniecība, mašīnbūve, metālapstrāde, ...

Rekordiskais slimības trūkums iedzina Vāciju recesijā – farmācijas pētījums liecina par tiešu saistību un ekonomisko kaitējumu

Saskaņā ar ziņojumu www.n-tv.de,

Farmācijas nozares pētījums liecina, ka rekordaugstais slimību līmenis Vācijā ir izraisījis recesiju 2023. gadā. Vidēji katrs darbinieks nebija no darba 20 dienas, kā rezultātā radās ievērojami ražošanas zaudējumi. Pētījumā teikts, ka bez slimības dienām, kas pārsniedz vidējo, Vācijas ekonomika būtu augusi gandrīz par 0,5 procentiem, nevis sarukusi par 0,3 procentiem. Turklāt slimības atvaļinājums radīja piecu miljardu eiro zaudējumus veselības apdrošināšanai un samazināja nodokļu ieņēmumus par 15 miljardiem eiro.

Rekordaugstā saslimstības līmeņa sekas galvenokārt ir redzamas plašajos ražošanas zudumos tādās nozarēs kā transportlīdzekļu būvniecība, mašīnbūve, metālu, elektriskās, farmācijas un ķīmijas rūpniecība. Metāla ražošanā vien slimības atvaļinājums bija 6,8 procenti, kas radīja ievērojamus zaudējumus.

Satraucoši ir tas, ka līdztekus tādām fiziskām slimībām kā saaukstēšanās, bronhīts un gripa ir pieaudzis arī garīgo slimību skaits, kas arī veicina saslimstības pieaugumu. Šī attīstība ir satraucoša, īpaši darba devējiem.

Kā finanšu profesionālim ir svarīgi analizēt rekordliela slimības atvaļinājumu skaita ietekmi uz ekonomiku. Ievērojamie ražošanas zaudējumi un finansiālie zaudējumi, kas sasniedz miljardus, liecina, ka slimības atvaļinājums būtiski ietekmē tirgu un finanšu nozari. Šī informācija var palīdzēt veikt pasākumus, lai uzlabotu darbinieku veselību un samazinātu slimības atvaļinājuma ekonomisko ietekmi.

Izlasiet avota rakstu vietnē www.n-tv.de

Uz rakstu