Krīzes politika un procentu likmes palielina parādu kalnus, kas ietekmē finanšu situāciju.

Krīzes politika un procentu likmes palielina parādu kalnus, kas ietekmē finanšu situāciju.

Saskaņā ar ziņojumu www.n-tv.de,

Valdība ar miljardiem finansē augstās enerģijas cenas un pāreju uz sabiedrisko transportu, kā rezultātā palielinās valsts parāds. Tajā pašā laikā pieaug procentu likmes, kas sadārdzina kredītus. Tas radīja deficītu 91,5 miljardu eiro apmērā gada pirmajos trīs ceturkšņos.

Augošie procentu izdevumi, dārgais enerģijas atbalsts un Vācijas biļetes izmaksas ir izraisījušas Vācijas valsts parādu kalnu ievērojamu pieaugumu. Ieņēmumi pieauga par 6,1% līdz 1337,8 miljardiem eiro, bet izdevumi pieauga par 7,7% līdz 1429,3 miljardiem eiro. Īpaši nozīmīga ietekme bija tādam enerģijas atbalstam kā elektroenerģijas un gāzes cenu bremze privātajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Federālā valdība, pašvaldības un kopienu asociācijas, kā arī sociālā drošība bija mīnusā.

Federālās valdības procentu izdevumi pieauga gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, sasniedzot 39,4 miljardus eiro. Tas cita starpā saistīts ar to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstināja bāzes procentu likmi līdz 4,5 procentiem. Tas arī sadārdzina finansējumu publiskajam sektoram. Būtiski pieauga arī procentu slogs valstīm un pašvaldībām.

Vēl viens deficīta iemesls ir tas, ka tagad aprēķinā ir iekļautas transporta uzņēmumu saistības vietējā sabiedriskajā transportā (ÖPNV). Tas ir saistīts ar Deutschlandticket finansējumu.

Neskatoties uz lielāku deficītu, Makroekonomikas un biznesa cikla pētījumu institūts (IMK) to neuzskata par ekonomisku problēmu. Paredzams, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā būs krietni zem diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta un tādējādi zem 2,5 procentiem, kas reģistrēti 2022. gadā.

Kopumā šie skaitļi liecina, ka krīze un ar to saistītie valdības izdevumi būtiski ietekmē valsts parādu un finansēšanas izmaksas. Īpaši tas vērojams Vācijas ekonomikas nelielas recesijas fona apstākļos.