Kuba krīzē: ekonomika sarūk, inflācija aug - tukši lielveikalu plaukti un deficīts valda.

Kuba krīzē: ekonomika sarūk, inflācija aug - tukši lielveikalu plaukti un deficīts valda.

Saskaņā ar www.morgenpost.de ziņojumu Kubā ir pieaugoša ekonomiskā un sociālā krīze. Tukšie lielveikalu plaukti, lētas benzīna un elektrības cenas un sarūkošā lauksaimniecības produkcija ir atstājusi Kubas iedzīvotājus nabadzībā un izmisumā. Oficiālās aplēses liecināja par Kubas ekonomikas samazināšanos par diviem procentiem 2023. gadā, ko papildina inflācija par 30 procentiem. Arī masveida valsts atbalsts tika samazināts 2024. gada sākumā, kas vēl vairāk pasliktināja situāciju iedzīvotājiem.

Šī situācija ir ne tikai ārējo faktoru, piemēram, ASV embargo pastiprināšanas un pandēmijas ietekmes, rezultāts, bet arī pašas valdības kļūdas. Salas ekonomikas pakāpenisku sabrukumu izraisa arī pieķeršanās novecojušam komandekonomikas modelim un valsts monopolam uz nozarēm un tirgiem.

Iedzīvotāju situāciju vēl vairāk pasliktinās krasais benzīna, elektrības un sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, kā arī valsts piešķīrumu samazināšana “Libreta” normēšanas kartē. Tas var izraisīt lielāku emigrāciju un sociālos nemierus. Kubas ekonomists Pāvels Vidals uzsver, ka politiskās vēlmes trūkums veikt nepieciešamās izmaiņas ir galvenais pašreizējās krīzes cēlonis.

Paredzams, ka šī pašreizējā krīze negatīvi ietekmēs arī Kubas finanšu nozari un tirgu. Sagaidāma turpmāka pasliktināšanās, īpaši attiecībā uz investīcijām, iekšzemes kopproduktu un bezdarba līmeni. Kubas ekonomikas atveseļošanās būs sarežģīta bez fundamentālām strukturālām reformām un atvēršanās privātajam sektoram.

Nevar ignorēt arī Kubas krīzes ietekmi uz visu reģionu un starptautisko ekonomiku. Pieaugošajai migrācijai un sociālajiem nemieriem var būt destabilizējoša ietekme citās Latīņamerikas valstīs. Paredzams, ka starptautiskā sabiedrība arvien vairāk mobilizēs savu palīdzību un atbalstu Kubas tautai, lai atvieglotu humanitāro krīzi.