Merz paziņo par ekonomikas atjaunošanos: Vācijai jauna ēra!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Frīdrihs Mercs iepazīstina ar jauniem Vācijas ekonomikas plāniem: kopīga atjaunošana, mazāka birokrātija un elastīgāki likumi.

Friedrich Merz präsentiert neue Wirtschaftspläne für Deutschland: Gemeinsame Erneuerung, weniger Bürokratie und flexiblere Gesetze.
Frīdrihs Mercs iepazīstina ar jauniem Vācijas ekonomikas plāniem: kopīga atjaunošana, mazāka birokrātija un elastīgāki likumi.

Merz paziņo par ekonomikas atjaunošanos: Vācijai jauna ēra!

Nesenā valdības paziņojumā kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) mudināja koalīciju un pilsoņus sadarboties Vācijas ekonomikas atjaunošanai. Melnsarkanā koalīcija saskaras ar lieliem izaicinājumiem, un koalīcijas līgumā ir iezīmēti vēlamie pasākumi. Mercs gan apzinās, ka ar pašreizējiem plāniem nepietiek, lai segtu nepieciešamās reformu vajadzības, īpaši labklājības valsts pārstrukturēšanā.

“Jaunajai pamatizpratnei” attiecībās ar uzņēmējiem, pēc kuras Merz tiecas, vajadzētu dot ekonomikai lielāku rīcības brīvību. Šajā kontekstā CDU ekonomikas ministre Ketrina Reihe uzsver nepieciešamību pēc lielākas personiskās atbildības no uzņēmumu puses. Svarīgs elements šī jaunā virziena nopietnības pārbaudē ir valdības izsludinātā 100 dienu programma.

Reformu projekti un atskaites punkti

Jaunās ekonomiskās pieejas galvenais pārbaudījums ir Darba laika likums, ko paredzēts aizstāt ar elastīgāku Eiropas regulējumu. Turklāt koalīcija plāno likvidēt esošās piegādes ķēdes uzticamības pārbaudes prasības. Mercs jau paziņojis, ka šī atcelšana varētu ietekmēt arī ES noteikumus, taču to asi kritizējis SPD vicekanclers Larss Klingbeils.

Koalīcijas līgums paredz, ka nacionālā Piegādes ķēdes uzticamības pārbaudes likuma (LkSG) atcelšana notiks diferencēti un pakāpeniski. Šis likums, kas regulē uzticamības pārbaudes pienākumus attiecībā uz cilvēktiesībām un vides tiesībām noteikta lieluma un lielāka izmēra uzņēmumiem, kopš tā ieviešanas ir izvirzījis uzņēmumiem augstas prasības. Kritiķi īpaši kritizē pārskatu sniegšanas prasības, kas attiecas uz lielajiem uzņēmumiem kopš 2023. gada 1. janvāra un tiem, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku, kopš 2024. gada 1. janvāra. Par pārkāpumiem var sodīt ar ievērojamiem naudas sodiem līdz 8 miljoniem eiro vai līdz 2% no gada apgrozījuma.

Nākotnes tiesiskais regulējums

Federālais ekonomikas un eksporta kontroles birojs (BAFA) ir apturējis ziņošanas pienākumus līdz 2025. gada 31. decembrim. Tāpat Vācijai līdz 2027. gadam ir pienākums ieviest Eiropas piegādes ķēdes direktīvu CSDDD, kas tika pieņemta 2024. gada 26. jūlijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, nepieciešamas visaptverošas izmaiņas. Koalīcija arī plāno līdz 2027. gada 26. jūlijam pieņemt jaunu starptautisko korporatīvās atbildības likumu.

Turklāt ir paredzēts, ka ES Atmežošanas regula (EUDR), kas stāsies spēkā 2025. gada 30. decembrī, tiks likvidēta. Tam nepieciešama informācija un riska analīze par noteiktiem izejmateriāliem attiecībā uz to aizsardzību pret mežu izciršanu. Lai piedāvātu lielajām korporācijām lielāku uzticamību vispārējo noteikumu un nosacījumu (VNS) izmantošanā, plānota lielo uzņēmumu līgumu vispārējo noteikumu kontroles reforma.

Šie reformu projekti paredzēti ne tikai birokrātiskā sloga mazināšanai, bet arī ciešākas sadarbības veicināšanai ar citām ES valstīm, lai veicinātu brīvo tirdzniecību un ārējo robežu aizsardzību. Mercs uzsver, ka Vācija savus izaicinājumus var pārvarēt pati, ja valdība Briselē īstenos nepieciešamos pasākumus un aktīvi rīkosies. Nākamie mēneši būs izšķiroši, izvērtējot, vai koalīcija reāli var īstenot vēlamās izmaiņas.

Platformas sniedz dziļāku ieskatu par ierosinātajiem pasākumiem un to sekām FAZ un KPMG likums detalizētas analīzes un pašreizējās norises.