Merz vēlas atcelt brīvdienas: ekonomika vai strādnieku labklājība?

Merz vēlas atcelt brīvdienas: ekonomika vai strādnieku labklājība?

Šobrīd Vācijā notiek intensīvas diskusijas par darba kultūru, īpaši pēc CDU federālā priekšsēdētāja Frīdriha Merca izteikumiem. Merzs ir propagandējis, ka vācieši nestrādā pietiekami daudz, kas ir negatīvi ekonomikai. Šis apgalvojums tiek uztverts ar skepsi, jo daudzi uzsver nepieciešamību pēc brīvdienām un atveseļošanās periodiem. CDU ietvaros jau ir uzsāktas sākotnējās diskusijas par iespējamām reformām darba laika organizēšanā, tostarp elastīgāku maksimālo darba laiku un mazāk pievilcīgus iedzīvotāju pabalstus, lai palielinātu vēlmi strādāt. Uzņēmēju lobijs aicina arī atcelt svētku dienu, lai celtu produktivitāti, lai gan Mercs kā partijas vadītājs šo ideju tieši neatbalsta. perspektīva katru dienu ziņo, ka šo diskusiju veido arī plašāks sociālais konteksts.

Aptauja par svētku atcelšanas tēmu mobilizējusi gan atbalstītājus, gan pretiniekus. Daudzi atbalstītāji apgalvo, ka brīvdienu likvidēšana varētu stimulēt ekonomiku. Viņi norāda uz Vācijas Ekonomikas institūta (IW) aprēķiniem, saskaņā ar kuriem papildu darba diena varētu palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP) Vācijā par 5 līdz 8,6 miljardiem eiro. Turpretim tādas arodbiedrības kā Verdi brīdina par negatīvajām sekām darbinieku atveseļošanā un aicina piešķirt vairāk brīvdienu darba koplīguma slēgšanā. Debates par brīvdienām notiek sarežģītā demogrāfiskā kontekstā, jo mazuļu buma paaudze aiziet pensijā, un tas ietekmē darba tirgu. Vācijas ekonomika uzsver, ka Dānija pagājušajā gadā atcēla valsts svētku dienu un guva labumu no šī pasākuma, tostarp algas palielināšanas.

Ekonomiskā ietekme un izaicinājumi

Pārmaiņa uz mazāku svētku dienu skaitu Vācijas būvniecības nozarē var radīt dažādas sekas atkarībā no tā, vai brīvdienas iekrīt vasarā vai ziemā. Brīvdienas veido aptuveni 0,4 procentus no darba laika, un atcelšanas ietekme var atšķirties no 0,2 procentiem no ekonomiskās produkcijas atkarībā no nozares. Turklāt šāda pasākuma īstenošana tiek uzskatīta par sarežģītu. Vācijas federālajām struktūrām katrā federālajā zemē ir jāpieņem atšķirīgi lēmumi, kas apgrūtina valsts svētku atcelšanu.

Eksperti, piemēram, Kristofs Šrēders no IW, uzsver nepieciešamību pēc paradigmas maiņas darba laika organizēšanā: “Mums ir jāstrādā vairāk, nevis mazāk”, jo īpaši ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, ar kurām Vācija saskaras. Šajā diskusijā ekonomiskās prasības un darbinieku dzīves kvalitāte ir ciešā spriedzē.