Merzs: Labklājība visiem” - Bet Vācija izaugsmes ziņā joprojām ir saraksta lejasgalā!

Merzs: Labklājība visiem” - Bet Vācija izaugsmes ziņā joprojām ir saraksta lejasgalā!

Kanclers Frīdrihs Mercs pauda optimismu par Vācijas ekonomisko situāciju un sagaida vidēja termiņa izaugsmi aptuveni divu procentu apmērā. Tā bija daļa no viņa runas Bundestāgā, kurā viņš noteica saukli "Vācija ir atpakaļ" un norādīja, ka jaunās federālās valdības plāni ir vērsti uz "labklājību visiem". Tomēr Merz arī saskaras ar daudzām problēmām, kas kavē Vācijas izaugsmi.

Ekonomistu vidū valda ievērojama skepse. Kritiķi norāda, ka Merza prognozes var nebūt reālas. Diskusijas centrālais punkts ir investīciju un kvalificētu darbinieku trūkums Vācijā. Jo īpaši demogrāfiskās pārmaiņas, kad pensijā aiziet pensijas vecuma cilvēki, saasina kvalificētu darbinieku trūkuma problēmu. Arī ekonomists Karstens Bžeskis uzsver, ka izvirzīto divu procentu pieaugumu tuvākajos gados būs grūti sasniegt.

Ekonomiskie pamatnosacījumi

Neraugoties uz rūpniecisko pasūtījumu pieaugumu, kopējā ekonomiskā situācija saglabājas stagnācija. Vācijai ir zemākā izaugsmes prognoze starp attīstītajām valstīm. Saskaņā ar OECD datiem, prognoze 2025. gadam ir samazināta uz pusi līdz tikai 0,4 procentiem; Tas nozīmē, ka Vācijai starp G20 valstīm ir tikai Meksika, kuras rādītāji ir vēl sliktāki. Augstās enerģijas cenas, pavājināšanās rūpniecība, birokrātija un pastāvīgā nenoteiktība eksportā rada ievērojamu spriedzi ekonomikā.

OECD arī norāda, ka nevajadzētu par zemu novērtēt autobūves krīzes, ASV politikas un patērētāju nenoteiktības radīto slogu. Šie faktori atspoguļojas arī pazeminātajās izaugsmes prognozēs: Ifo institūts sagaida tikai 0,2 procentu pieaugumu 2025. gadā, savukārt DIW sagaida stagnāciju.

Politiskie pasākumi un nākotnes perspektīvas

Merzs un jaunā valdība ir paziņojuši, ka veiks plašas investīcijas aizsardzībā un infrastruktūrā vairāk nekā viena triljona eiro vērtībā. Tomēr paredzams, ka šiem pasākumiem būs pozitīva ietekme tikai vidējā termiņā. Tautsaimniecības pētnieki “pozitīvus impulsus” negaida līdz aptuveni 2026. gadam. Jo īpaši plānotās izdevumu paketes varētu būtiski ietekmēt ekonomiku 2026. gadā, lai gan arī šeit ir daudz neskaidrību attiecībā uz plānošanas kapacitāti un darbaspēka pieejamību.

Rezumējot, Merza optimistiskie vērtējumi ir jāapvieno ar reālistisku diskusiju par grūtībām, ar kurām saskaras Vācijas ekonomika. Ilgtspējīgas izaugsmes iespēja ir ļoti atkarīga no plānoto politisko pasākumu veiksmīgas īstenošanas un zināmas starptautisko pamatnosacījumu stabilizācijas.