Migranti un Vācijas ekonomika: 5,8 triljonu eiro deficīts masveida migrācijas dēļ - pētījums

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Saskaņā ar weltwoche.ch ziņojumu, masveida migrācija Vācijā var izraisīt kopējo ekonomisko deficītu 5,8 triljonu eiro apmērā. Slavenais ekonomists Bernds Rafelhīšens no Freiburgas universitātes nesenā pētījumā nonāk pie šāda secinājuma. Saskaņā ar viņa analīzi Rafelhīšens atspēko plaši izplatīto pieņēmumu, ka imigrācija ir glābšanas riņķis Vācijas pensiju un sociālās apdrošināšanas fondiem. Viņš norāda, ka Vācijas sabiedrībā pastāv “ilgtspējas plaisa”, kas rodas starp iemaksātajiem un nākotnē izmaksātajiem nodokļiem, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pēc Rafelhīšena aprēķiniem, šī starpība pieaugtu līdz 19,2 triljoniem eiro, ja Vācija katru gadu uzņemtu 300 000 migrantu. Bez turpmākas imigrācijas tas būtu 13,4 triljoni...

Gemäß einem Bericht von weltwoche.ch, könnte die Massenmigration in Deutschland ein gesamtwirtschaftliches Defizit von 5,8 Billionen Euro verursachen. Der renommierte Wirtschaftswissenschaftler Bernd Raffelhüschen von der Universität Freiburg kommt zu diesem Schluss in einer aktuellen Studie. Nach seiner Analyse widerlegt Raffelhüschen die verbreitete Annahme, dass Zuwanderung ein Rettungsanker für die deutschen Renten- und Sozialkassen sei. Er konstatiert eine bestehende «Nachhaltigkeitslücke» in der deutschen Gesellschaft, die sich zwischen den eingezahlten und zukünftig ausgezahlten Steuern sowie Sozialversicherungsbeiträgen auftut. Nach Raffelhüschens Berechnungen würde diese Lücke auf 19,2 Billionen Euro anwachsen, sollte Deutschland jährlich 300.000 Migranten aufnehmen. Ohne weitere Zuwanderung läge sie bei 13,4 Billionen …
Saskaņā ar weltwoche.ch ziņojumu, masveida migrācija Vācijā var izraisīt kopējo ekonomisko deficītu 5,8 triljonu eiro apmērā. Slavenais ekonomists Bernds Rafelhīšens no Freiburgas universitātes nesenā pētījumā nonāk pie šāda secinājuma. Saskaņā ar viņa analīzi Rafelhīšens atspēko plaši izplatīto pieņēmumu, ka imigrācija ir glābšanas riņķis Vācijas pensiju un sociālās apdrošināšanas fondiem. Viņš norāda, ka Vācijas sabiedrībā pastāv “ilgtspējas plaisa”, kas rodas starp iemaksātajiem un nākotnē izmaksātajiem nodokļiem, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pēc Rafelhīšena aprēķiniem, šī starpība pieaugtu līdz 19,2 triljoniem eiro, ja Vācija katru gadu uzņemtu 300 000 migrantu. Bez turpmākas imigrācijas tas būtu 13,4 triljoni...

Migranti un Vācijas ekonomika: 5,8 triljonu eiro deficīts masveida migrācijas dēļ - pētījums

Saskaņā ar ziņojumu weltwoche.ch, masveida migrācija Vācijā var izraisīt kopējo ekonomisko deficītu 5,8 triljonu eiro apmērā. Slavenais ekonomists Bernds Rafelhīšens no Freiburgas universitātes nesenā pētījumā nonāk pie šāda secinājuma. Saskaņā ar viņa analīzi Rafelhīšens atspēko plaši izplatīto pieņēmumu, ka imigrācija ir glābšanas riņķis Vācijas pensiju un sociālās apdrošināšanas fondiem. Viņš norāda, ka Vācijas sabiedrībā pastāv “ilgtspējas plaisa”, kas rodas starp iemaksātajiem un nākotnē izmaksātajiem nodokļiem, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Pēc Rafelhīšena aprēķiniem, šī starpība pieaugtu līdz 19,2 triljoniem eiro, ja Vācija katru gadu uzņemtu 300 000 migrantu. Bez turpmākas imigrācijas tie būtu 13,4 triljoni eiro. Ekonomikas eksperts stāsta, ka migrantiem nepieciešami vidēji seši gadi, lai viņi integrētos Vācijas darba tirgū. Šajā laikā viņi gandrīz nesniedz ieguldījumu sociālajā sistēmā. Un pat pēc šīs integrācijas fāzes viņu finansiālais ieguldījums zemākas kvalifikācijas un no tā izrietošo zemāko ienākumu dēļ paliktu mazāks par vietējiem iedzīvotājiem.

Pamatojoties uz Raffelhüschen atklājumiem, masveida migrācijai var būt ilgtermiņa ietekme uz Vācijas darba tirgu un sociālo sistēmu. Migrantu integrācija darba tirgū ilgst vidēji sešus gadus, kuru laikā viņi sniedz tikai ierobežotu ieguldījumu sociālajā sistēmā. Pat pēc šī posma viņu ienākumi bieži vien ir zemāki par vietējo iedzīvotāju ienākumiem, kas var radīt ilgtermiņa finansiālu spriedzi sociālajai sistēmai. Šie atklājumi varētu likt investoriem un uzņēmumiem pārdomāt savu ilgtermiņa plānošanu un investīcijas Vācijā, kas varētu ietekmēt finanšu tirgu. Taču jāskatās, kā politiķi reaģēs uz šiem atklājumiem un vai viņi veiks pasākumus, lai mazinātu iespējamo masveida migrācijas negatīvo ietekmi uz Vācijas ekonomiku.

Izlasiet avota rakstu vietnē weltwoche.ch

Uz rakstu