Migrācija kā ekonomikas dzinējspēks: pozitīva ietekme atspēko bailes!

Migrācija kā ekonomikas dzinējspēks: pozitīva ietekme atspēko bailes!

Liberālo studiju centrs ir publicējis politikas dokumentu, kurā aplūkota migrācijas ietekme uz Eiropas un Amerikas ekonomiku un sabiedrību. Saskaņā ar KEFIM pētījumu kopējā migrācijas ietekme uz ekonomiku Eiropā un ASV ir neitrāla pret pozitīvu. Šie rezultāti izaicina daudzus izplatītus stereotipus, kas bieži saista migrāciju ar noziedzības pieaugumu vai spriedzi ekonomikā. Drīzāk migranti palīdz aizpildīt darbaspēka trūkumu, palielina produktivitāti un kopumā pozitīvi ietekmē valsts finanses.

Politikas dokumentā uzsvērts, ka integrācijas īstermiņa izmaksas vidējā termiņā kompensēs lielāki nodokļu ieņēmumi un uzlabota nodarbinātība. Lielākā daļa empīrisko pētījumu neliecina par saistību starp migrāciju un noziedzības pieaugumu. Faktiski kopienās ar lielāku imigrantu skaitu bieži ir zemāks vardarbīgu noziegumu līmenis. Dati liecina, ka nelegālie migranti Amerikas Savienotajās Valstīs tiek ieslodzīti retāk nekā vietējie iedzīvotāji ar līdzīgām sociālekonomiskajām īpašībām.

Demogrāfiskās problēmas un ieteikumi

Vēl viens būtisks pētījuma secinājums, kas ir svarīgs Eiropas demogrāfisko notikumu kontekstā, ir prognoze, ka bez migrācijas Eiropas darbaspēks līdz 2060. gadam varētu samazināties līdz pat 29 %. Tas radītu ražošanas zaudējumus līdz pat 47 triljoniem USD. Lai risinātu šos izaicinājumus, darba autori iesaka stiprināt legālo un organizēto migrāciju, kā arī uzlabot integrācijas politiku.

Uzstājās arī Dimitris Kairīdis no New Democracy, uzsverot, ka legālo migrantu vervēšana ir ļoti svarīga Grieķijas labklājībai. Politiskajās debatēs arī tiek norādīts, ka galēji labējie bieži izmanto migrāciju, savukārt statistikas dati skaidri parāda, ka migrācija ir nepieciešamība.

Imigrācijas ekonomiskā ietekme

Imigrācijas ekonomiskā ietekme ir strīdīgs temats. Lai gan kritiķi baidās, ka migranti atņems darbu un samazinās algas, atbalstītāji apgalvo, ka imigrācija ir būtiska sociālajām sistēmām novecojošās sabiedrībās. OECD valstīs ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis no 7% 1990. gadā līdz vairāk nekā 12% 2019. gadā. Piemēram, Vācijā un ASV aptuveni 15% iedzīvotāju tagad ir dzimuši ārvalstīs. Tādās valstīs kā Austrālija un Šveice šī proporcija ir gandrīz 30%.

Ekonomiskās ietekmes mērīšana ir sarežģīta, jo ir jānovērtē hipotētiskie rezultāti. Saskaņā ar ekonomikas modeļiem imigrācijai var būt gan negatīva īstermiņa ietekme, piemēram, algu kritums un bezdarba pieaugums, gan ilgtermiņa pozitīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Ietekme lielā mērā ir atkarīga no migrantu kvalifikācijas. Augsti kvalificēti imigranti var ievērojami veicināt produktivitāti un inovācijas, savukārt zemas kvalifikācijas imigranti var samazināt vietējo zemas kvalifikācijas darbinieku algas.

Migrācijas līdzsvars un integrācija Vācijā

2024. gadā Vācijā dzīvoja gandrīz deviņi miljoni imigrantu, par ko liecina pozitīvs migrācijas saldo ap 430 000 cilvēku. Galvenās izcelsmes valstis atšķiras, un Ukraina īpaši izceļas kara dēļ. Pēdējo divu gadu laikā vairāk nekā miljons kara bēgļu no Ukrainas ir meklējuši aizsardzību Vācijā. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, joprojām notiek diskusijas par migrantu integrāciju.

Lai veicinātu integrāciju, 2023. gadā reģistrēti ap 360 000 jaunu integrācijas kursu dalībnieku. Jaunais naturalizācijas likums, kas ir spēkā kopš 2024. gada 27. jūnija, ir samazinājis minimālo uzturēšanās laiku Vācijas pilsonības iegūšanai līdz trim līdz pieciem gadiem. 2024. gadā Vācijas pilsonību saņēma aptuveni 300 000 cilvēku, kas ir augstākais rādītājs šajā tūkstošgadē.

Nabadzības riska līmenis cilvēkiem ar migrantu izcelsmi ir 30 procenti, salīdzinot ar 13 procentiem cilvēkiem bez migrantu izcelsmes. Tomēr integrācija joprojām ir izaicinājums: izglītības līmenis un nodarbinātības statuss ir svarīgi rādītāji, un bezdarbnieku īpatsvars ir lielāks migrantu izcelsmes cilvēku vidū.