Dabas apdraudējuma radītie miljardiem zaudējumi: smagi cietuši Dienvidvācija!

Dabas apdraudējuma radītie miljardiem zaudējumi: smagi cietuši Dienvidvācija!

2024. gadā Vācija kārtējo reizi cieta milzīgus dabas postījumus, kas apdrošināšanas bilancē tika lēsti 5,7 miljardu eiro apmērā. Tas aptuveni atbilst iepriekšējā, 2023. gada, nodarīto zaudējumu līmenim, kas arī bija augsts – 5,6 miljardi eiro. Vairāk nekā puse postījumu nodarīti Bavārijā un Bādenē-Virtembergā, kur reģistrēti īpaši smagi plūdi. Saskaņā ar aplēsēm tikai aptuveni puse no vairāk nekā četriem miljardiem eiro plūdu postījumiem skartajās federālajās zemēs bija apdrošināta, kas liecina par infrastruktūras neaizsargātību.

Spēcīgo lietusgāžu un plūdu nodarītie postījumi kopumā sasniedz 2,6 miljardus eiro, kas ir aptuveni par vienu miljardu eiro virs ilgtermiņa vidējā rādītāja. Atšķirībā no plūdu postījumiem apdrošināšanas ieguvumi no vētras un krusas bija ievērojami mazāki. Transportlīdzekļu apdrošināšanā pabalsti dabas katastrofu dēļ ir ap 1,3 miljardiem eiro, kas atbilst vēsturiski vidējiem rādītājiem.

Reģionālais bojājumu sadalījums

Reģionālā zaudējumu sadalījuma ziņā topā atrodas Bādene-Virtemberga ar 1,601 miljardu eiro un Bavārija ar 1,600 miljardiem eiro. Sekoja Ziemeļreina-Vestfālene ar apdrošinātajiem zaudējumiem 613 miljonu eiro apmērā, tai seko Lejassaksija ar 313 miljoniem eiro un Hese ar 252 miljoniem eiro. Īpaši jūtami ir zemie zaudējumu apmēri no Brēmenes (17 miljoni eiro), kā arī no Berlīnes pilsētvalstīm (39 miljoni eiro) un Hamburgas (67 miljoni eiro). Mēklenburga-Priekšpomerānija ziņoja par otriem mazākajiem zaudējumiem - 34 miljonus eiro.

Zaudējumu kopsumma 5,7 miljardu eiro apmērā ir augsta ilgtermiņa salīdzinājumā. Jörg Asmussen, GDV ģenerāldirektors, uzsver visaptverošas dabas apdraudējumu vispārējas koncepcijas steidzamību, lai labāk pielāgotos klimata pārmaiņām. Viņš arī uzsver nepieciešamību pēc drosmīgas rīcības, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.

Nākotnes perspektīvas

Prognozes ir satraucošas: līdz 2050. gadam klimata pārmaiņu seku radītā kaitējuma apjoms varētu vismaz dubultoties. Ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, stiprs lietus, plūdi, vētras un ugunsgrēki, radīs arvien lielāku kaitējumu. Tas prasa ne tikai sabiedrības sagatavošanos, bet arī intensīvus Vācijas centienus sasniegt Parīzes klimata mērķus.

Tieslietu ministre Stefānija Hubiga arī paziņoja par dzīvojamo ēku obligāto apdrošināšanu, kas stāsies spēkā pašreizējā likumdošanas periodā. Šis solis varētu palīdzēt atvieglot turpmāko dabas katastrofu finansiālo slogu.

Kā liecina GDV ikgadējais dabas apdraudējumu pārskats, infrastruktūras, ēku un pilsētu jutīgums pret ūdeni ir galvenais jautājums, kas steidzami jārisina nākamajā periodā. Ziņojuma visaptverošajā datu kolekcijā ir aptuveni 70 tabulas, kas dokumentē dabas apdraudējumu radītā kaitējuma apmēru un sniedz svarīgu ieguldījumu klimata izpētē. Pārskatus var lejupielādēt vietnē GDV vietne pieejams.

Apdrošinātājiem tas nozīmē, ka tiem jāturpina pielāgoties klimata pārmaiņu sekām un pielāgot savas stratēģijas. Tāpēc uzmanība tiek pievērsta ilgtspējībai un piesardzībai, lai nākotnē labāk pārvaldītu finanšu riskus. Straujais plūdu skaita pieaugums nav tikai valsts problēma, bet arī zīme, ka klimata pārmaiņas atstāj manāmas sekas arī Vācijā.

Rezumējot, 2024. gada dabas apdraudējuma novērtējums ir trauksmes zvans visām ieinteresētajām personām, lai aktīvi risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas. The Švarcvaldes sūtnis ir parādījis, ka aktīvi pasākumi ir būtiski, lai aizsargātu sabiedrību no arvien pieaugošiem riskiem.