Minimālā alga 15 eiro: briesmas ekonomikai vai glābiņš visiem?

Minimālā alga 15 eiro: briesmas ekonomikai vai glābiņš visiem?

Diskusija par likumā noteikto minimālo algu Vācijā ir sasniegusi jaunas dimensijas. SPD plāno ieviest minimālo algu 15 eiro apmērā, liekot uzņēmumiem modrību. Viņi baidās no negatīvas ietekmes uz ekonomiku un dzīves dārdzības pieaugumu. Esošā minimālā alga šobrīd ir 12,41 eiro stundā, un jau ir priekšlikumi to palielināt līdz 14 eiro. Pētījumi liecina, ka šādam pieaugumam varētu būt nopietnas sekas ekonomikā un darba tirgū. Darba tirgus un profesiju pētījumu institūta (IAB) pētījums liecina, ka 19% uzņēmumu sagaida nodarbinātības samazināšanos, ja minimālā alga pieaugs līdz 14 eiro.

Pretrunīgs joprojām ir jautājums, vai ekonomika var tikt galā ar pieaugumu līdz 15 eiro. Kā liecina Plusminus pētījumi, pašreizējā minimālā alga tiek uzskatīta par pārāk zemu, taču pastāv lielas šaubas par turpmākā paaugstinājuma dzīvotspēju. Mazie un vidējie uzņēmumi Austrumvācijā jo īpaši saskaras ar ekonomiskām problēmām, jo ​​vairāk nekā 50% uzņēmumu tieši ietekmētu pieaugums. Šajā reģionā 25% uzņēmumu sagaida nopietnas sekas, kas attiecas tikai uz 18% gadījumu Rietumvācijā.

Politiskās debates un dažādas pozīcijas

Politiskās debates luksoforu koalīcijā (SPD, Zaļie, FDP) dalās. Kamēr SPD un zaļie atbalsta minimālās algas palielināšanu, FDP ir piesardzīga un vispirms vēlētos sagaidīt minimālās algas komisijas lēmumu. Paredzēts, ka šī komisija līdz 2025. gada vidum izstrādās priekšlikumu par minimālo algu no 2026. gada. Arodbiedrības stingri iestājas par palielināšanu, lai stiprinātu pirktspēju un cīnītos pret nabadzību.

Ekonomiskās asociācijas gan brīdina par iespējamu konkurētspējas pasliktināšanos un iespējamu darba vietu samazināšanu. Darba prasības arvien vairāk uzmanības pievērš arī ES direktīvai, kas nosaka minimālo algu vismaz 60% apmērā no mediānas ienākumiem. Turklāt muita nodrošina pastiprinātu kontroli, lai nodrošinātu minimālās algas likumu ievērošanu.

Austrumvācijā 58% uzņēmumu nodarbina cilvēkus, kuri pelna mazāk par 14,41 eiro; Rietumvācijā arī 58%. Tas izceļ daudzu darbinieku nedrošo situāciju un spriedzi starp ekonomisko nepieciešamību un sociālo atbildību. Tāpēc debates par minimālo algu joprojām ir pretrunīgas un paliks mūsu tēma gan politiskajā arēnā, gan biznesa aprindās. HR InfoRadio un Pārvaldnieka lapa detalizēti ziņot par norisēm un to sekām.