Tuvojas lēmums par minimālo algu: vai 15 eiro atzīme ir nenovēršama?

Tuvojas lēmums par minimālo algu: vai 15 eiro atzīme ir nenovēršama?

Minimālās algas komisijas sarunas Vācijā šajās dienās sasniedz kritisko punktu. Līdz 2025. gada 30. jūnijam jāiesniedz rezultāts, kas noteiks Vācijas minimālās algas līmeni nākamajiem diviem gadiem. Pašreizējā minimālā alga ir 12,82 eiro stundā, un Vācijas Sociālā asociācija aicina to palielināt līdz 15,12 eiro. SPD īsteno mērķi līdz 2026.gadam paaugstināt minimālo algu vismaz līdz 15 eiro atbilstoši ES vadlīnijām, kas nosaka zemo algu 60% apmērā no mediānas ienākumiem.

Tikmēr darba devēji brīdina par iespējamām ekonomiskajām sekām krasai paaugstināšanai līdz 15 eiro. Viņi baidās, ka tas varētu negatīvi ietekmēt nodarbinātību Vācijā. Vācijas Arodbiedrību federācija (DGB) pat aicina noteikt minimālo algu 15,27 eiro apmērā 2026. gadam. Līdz ar to diskusiju par minimālās algas līmeni pavada spraiga politiska spriedze koalīcijā, kas sagaidāma atkarībā no komisijas iznākuma. Savienības partijas jau ir noraidījušas politisko minimālo algu.

Gaidas un prognozes

Saskaņā ar Hansa Bēklera fonda ziņojumiem minimālās algas pieaugums ir paredzēts augstāks par iepriekšējo korekciju līdz aptuveni 14 eiro, kas būtu sagaidāms iepriekšējā korekcijas režīmā. WSI un IMK pētnieki noskaidrojuši, ka minimālā alga ir nepieciešama aptuveni 15 eiro apmērā, lai sasniegtu mērķi 60% no vidējās algas pilnas slodzes darbiniekiem. Prognozes 2026.gadam ir no 14,88 līdz 15,02 eiro, savukārt 2027.gadam tiek prognozētas vērtības no 15,31 līdz 15,48 eiro.

Turpmāk minimālās algas paaugstināšana tiks balstīta ne tikai uz darba koplīguma tendencēm, bet arī uz vēlamo mērķa vērtību. Šādu lēmumu jau 2023. gada janvārī pieņēma arodbiedrību un darba devēju ieceltie komisijas locekļi. Jaunajā divpakāpju korekcijas procedūrā būtu jāiekļauj regulāra korekcija, kuras pamatā ir tarifu attīstība, kā arī papildu komponents, lai novērstu starpību līdz mērķa vērtībai.

Minimālās algas vēsturiskā perspektīva un ietekme

Pēdējos gados Vācija nav ievērojusi starptautiskos standartus attiecībā uz minimālo algu, jo atsauces vērtība 60% apmērā no vidējās algas regulāri tika samazināta. OECD aprēķini liecina, ka šogad nepieciešama minimālā alga 15,12 eiro apmērā, lai nodrošinātu darbinieku pirktspēju. Paaugstinājums līdz pašreizējai likmei 12,82 eiro tika nolemts 2023.gadā pret arodbiedrību balsīm.

Minimālās algas ieviešanai ir bijusi pozitīva ietekme uz zemāko algu segmentu, jo ir mazinājusies algu nevienlīdzība un arvien vairāk minidarbavietu ir pārveidotas par darba attiecībām, par kurām jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai gan jau iepriekš bija bažas par darba zaudēšanu, tas lielākoties nenotika, ja neskaita zemu atalgotu darbu. Tas arī parādīja, ka minimālajai algai nebija negatīvas ietekmes uz koplīgumu slēgšanu vai arodbiedrību un darba devēju asociāciju organizācijas līmeni.

Minimālās algas komisijas priekšsēdētāja Kristiāna Šēnfelde pagaidām nav komentējusi sarunu pašreizējo stāvokli. Tavs mērķis ir panākt draudzīgu lēmumu, lai nebūtu jāpieņem cits lēmums. Tomēr Komisijas galīgie lēmumi nebija vienprātīgi, kas vēl vairāk sarežģī sarunas.

Jāskatās, vai Komisija pilnībā ņems vērā ES prasības. Politiskajai un ekonomiskajai spriedzei, kas noveda pie lēmuma pieņemšanas, var būt tālejošas sekas algu struktūrā Vācijā.

Vairāk informācijas no Dienvidvācijas laikraksts un Hansa Bēklera fonds.