Paaugstināta minimālā alga: 14,60 eiro no 2027. gada - ekonomiskās bažas pieaug!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Nolemts par minimālās algas paaugstināšanu līdz 14,60 eiro līdz 2027. gadam. Kritiķi brīdina par riskiem ekonomikai un darbavietām.

Mindestlohnerhöhung auf 14,60 Euro bis 2027 beschlossen. Kritiker warnen vor Risiken für die Wirtschaft und Arbeitsplätze.
Nolemts par minimālās algas paaugstināšanu līdz 14,60 eiro līdz 2027. gadam. Kritiķi brīdina par riskiem ekonomikai un darbavietām.

Paaugstināta minimālā alga: 14,60 eiro no 2027. gada - ekonomiskās bažas pieaug!

Minimālās algas komisija šodien pieņēma lēmumu palielināt likumā noteikto minimālo algu Vācijā. No 2026. gada 1. janvāra minimālā alga sākotnēji pieaugs līdz 13,90 eiro, bet 2027. gada sākumā palielināsies līdz 14,60 eiro. Paredzams, ka no šī pieauguma iegūs aptuveni seši miljoni darbinieku tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, ēdināšana, loģistika un uzkopšana. Lēmums iezīmē lielāko algu pieaugumu, par ko lēmusi sociālā partnerība kopš minimālās algas ieviešanas 2015.gadā, kad tā bija 8,50 eiro un tagad pieaugusi līdz 12,82 eiro. Deutschlandfunk ziņots.

Ministrs Bas paziņoja, ka komitejas lēmums tiks ātri īstenots. Neskatoties uz to, palielinājums paliek zem Savienības un SPD koalīcijas līgumā noteiktā noteiktā mērķa 15 eiro 2026. gadā. Interešu grupas “Ģimenes uzņēmumi” prezidente Marija Kristīne Ostermane jau paudusi bažas par ekonomiskajām sekām, baidoties no nemierīgiem laikiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā Vācijas Tirdzniecības asociācijas prezidents Stefans fon Prēns bažījas, ka pieaugums varētu apdraudēt darba vietas mazumtirdzniecības sektorā.

Kritika un bažas

Reakcijas uz minimālās algas paaugstināšanu bijušas pretrunīgas. Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta prezidents Marsels Fračers lēmumu nepaaugstināt minimālo algu līdz 15 eiro raksturoja kā “palaidtu iespēju”. Viņš argumentē, ka augstāka minimālā alga varētu palielināt produktivitāti un padarīt darba tirgu pievilcīgāku. Pēc Fračera domām, palielinājums līdz 15 eiro varētu pozitīvi ietekmēt arī iekšzemes kopproduktu, kas 2015. gadā pieauga par 1,7 procentiem, savukārt 2023. un 2024. gadā bija vērojams kritums.

Arī bankas Deka galvenais ekonomists Ulrihs Katers brīdina par iespējamām negatīvajām pieauguma sekām. Viņš ziņo par ievērojamu minimālās algas darba vietu samazināšanos, pēdējo trīs gadu laikā samazinoties no 2,5 miljoniem līdz 1,4 miljoniem. Turklāt minimālās algas paaugstināšana varētu veicināt inflāciju, jo tiek paaugstinātas arī citas algu grupas, kas varētu vēl vairāk apdraudēt ekonomisko stabilitāti, sacīja Katers.

Komisijas neatkarība

Neskatoties uz šīm bažām, Minimālās algas komisija brīdināja federālo valdību pret politisku iejaukšanos minimālās algas limita paaugstināšanā. Komisijas locekle Kristiāna Šēnfelde uzsvēra komitejas neatkarību. Cits galvenais varonis Steffen Kampeter kritizēja politisko un plašsaziņas līdzekļu spiedienu, kas tiek izdarīts uz Komisiju. Turpretim SPD deputāti aicina nepieciešamības gadījumā minimālo algu ieviest politiski, kas vēl vairāk veicina diskusiju par algu palielināšanu.

Federālā valdība tagad saskaras ar izaicinājumu īstenot Komisijas lēmumu, vienlaikus risinot uzņēmējdarbības problēmas, savukārt lielākā daļa skarto darbinieku un arodbiedrību cer uz minimālās algas palielināšanu.