Mazā izaugsme un augošais bezdarbs: Vācijas drūmā prognoze 2025. gadam

Arī Vācijas ekonomikai 2025. gadā būs grūti: Kā liecina ekonomikas pētījumu institūtu pavasara pārskats, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs tikai par 0,1 procentu. Tas ir straujš samazinājums no iepriekš prognozētajiem 0,8 procentiem. 2026. gadā tiek prognozēts pieaugums par 1,3 procentiem, taču īstermiņa perspektīvu raksturo nenoteiktība.

Ekonomiskās situācijas stagnācijas centrālais faktors ir jaunie tirdzniecības tarifi ASV, kas samazina IKP pieaugumu par 0,1 procentpunktu katrs. It īpaši alumīnija, tērauda un transportlīdzekļu importa tarifi rada ievērojamu spriedzi ekonomikas attīstībai. Plānotie papildu tarifi negatīvo ietekmi varētu pat dubultot. Turklāt ģeopolitiskā spriedze un protekcionistiskā tirdzniecības politika palielina izaicinājumus Vācijas ekonomikai.

Pieaugošie izaicinājumi darba tirgū

Darba tirgus rādītāji ir satraucoši: kopš 2022. gada vidus bezdarbs Vācijā ir pieaudzis par 20 procentiem, skarot vairāk nekā 400 000 cilvēku. Bezdarba līmenis pieauga no 5,0 procentiem līdz 6,3 procentiem. Darbavietas galvenokārt tiek zaudētas ražošanas, būvniecības un uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā, savukārt nodarbinātība pieaug sabiedriskajos pakalpojumos, izglītībā un veselības aprūpē. Prognozes liecina, ka arī turpmākajos mēnešos bezdarbs turpinās pieaugt.

Lai gan federālā valdība cenšas radīt papildu rīcības brīvību parādos, veicot izmaiņas finanšu konstitūcijā - īpaši aizsardzības, klimata aizsardzības un infrastruktūras jomā -, diez vai ir gaidāmi papildu līdzekļi investīcijām. Papildu izdevumi aptuveni 24 miljardu eiro apmērā joprojām varētu pozitīvi ietekmēt IKP aptuveni 0,5 procentpunktu apmērā.

Citā ziņojumā teikts, ka Vācija varētu būt samazinājusies par 0,3 procentiem un 0,2 procentiem 2023. un 2024. gadā, vēl vairāk saasinot jau tā sarežģīto situāciju. Institūti sagaida nepārtrauktu mini izaugsmi, kā arī darbinieku skaita samazināšanos, kas, lai gan tiek prognozēts, ka tas saglabāsies virs 46 miljoniem, neiztiks bez izaicinājumiem. Ilgtermiņā uzņēmumi sūdzas par strukturālām problēmām, piemēram, kvalificētu darbinieku trūkumu un lieliem birokrātiskiem šķēršļiem, kas vēl vairāk ierobežo konkurētspēju.

Ņemot vērā šos notikumus, Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru asociācija (DIHK) aicina nākamo federālo valdību veikt pavērsienu, lai novērstu jaunu recesiju. Iecerētie atvieglojumi Savienības un SPD koalīcijas līgumā varētu būt nozīmīgi, lai stabilizētu ekonomiku.

Pavasara prognoze kalpos par pamatu jaunām valdības prognozēm un turpmākajām nodokļu aplēsēm, un tāpēc turpmākajos mēnešos tā tiks rūpīgi uzraudzīta.