Vidējie uzņēmumi krīzē: darba vietas zūd, strādnieki cīnās!

Vidējie uzņēmumi krīzē: darba vietas zūd, strādnieki cīnās!

Ekonomiskie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Vācijas vidējie uzņēmumi, joprojām būs pamanāmi 2025. gadā. ZDF.reportage pavadīja Maloheru no Reinbahas industriālā rajona netālu no Ķelnes 2023. gadā un vēlreiz jautās par viņu pašreizējo pieredzi un cerībām uz jauno valdību. Centrālā tēma ir e-mobilitāte, kas pēdējos gados ir kļuvusi arvien svarīgāka.

Klauss Trilings, kurš šajā reģionā vada divus automašīnu tirdzniecības uzņēmumus, ir kritisks par attīstību. Kamēr vienam no viņa uzņēmumiem klājas labi, otrs cīnās ar lieliem zaudējumiem. Viņš ziņo par manāmu nevēlēšanos iegādāties elektromobiļus, kas, viņaprāt, nevar apmierināt nepieciešamo pieprasījumu. Šo skepsi piekrīt arī degvielas uzpildes staciju operators Karls Haincs Breuers, kurš baidās, ka daudzi elektromobiļi paliks neizmantoti. Brēers jau ir izstrādājis plānus, kā padarīt savu degvielas uzpildes staciju izturīgu pret krīzēm un apmācīt savu darbinieku Renāti Bahu jaunajos apstākļos.

Ekonomiskie pamatnosacījumi un to sekas

Ainavu dizainers Klauss Dietzlers arī saskaras ar izaicinājumiem. Paaugstinātās procentu likmes negatīvi ietekmē vienģimenes māju celtniecību un samazina pasūtījumu skaitu. Lai gan viņš turpina saņemt projektus Bādnoenahras plūdu apgabalā un no pastāvīgajiem klientiem, augstās degvielas izmaksas, kas sasniedz 1500 līdz 2000 eiro mēnesī, padara darbu arvien nerentablāku.

Paaudžu maiņa ir svarīga tēma krāšņu ražotāju nozarē. Sabīne Finselbergere to veica; viņas dēli tagad vada biznesu. Tomēr tā saskaras ar akūtu labu darbinieku trūkumu pēc tam, kad darbinieks jau pēc sešiem mēnešiem pameta darbu, jo viņš saņēma gandrīz tādu pašu bezdarbnieka pabalstu kā algas. Finselbergers kritizē pašreizējo bezdarbnieka pabalstu sistēmu un politisko sistēmu kā neilgtspējīgu. Ģimenes uzņēmumiem ir īpaši grūti laiki pašreizējās ekonomikas lejupslīdes, augstās birokrātijas un darbinieku trūkuma dēļ.

E-mobilitātes ietekme uz darba tirgu

E-mobilitātei ir galvenā loma Vācijas darba tirgus pārveidošanā. Agora Verkehrswende un Boston Consulting Group (BCG) pētījumi liecina, ka pārejai uz elektromobiļiem būs tālejošas sekas. Lai gan līdz 2030. gadam varētu tikt zaudētas 70 000 darbavietu automobiļu ražošanā un 95 000 piegādātāju nozarē, tiek prognozēts arī neto darbavietu pieaugums par 25 000.

Paredzams, ka tiks radītas 95 000 jaunas darbavietas, īpaši akumulatoru ražošanā un enerģētikas infrastruktūrā un ražošanā. Paredzams, ka 15 000 jaunu darba vietu tiks radītas arī rūpnīcu inženierijā un apkalpošanā, veicot renovācijas darbus automobiļu rūpnīcās. Paredzams, ka Austrumvācija būs īpašs ieguvējs no šīs transformācijas, sagaidot 16 000 jaunu darba vietu akumulatoru šūnu ražošanā.

Neskatoties uz jaunu darba vietu izredzēm, Ifo institūts brīdina, ka līdz 2025. gadam var tikt zaudēts vairāk darba vietu, nekā darbinieki aizies pensijā. Fraunhofera institūts piebilst, ka vajadzība pēc darbiniekiem Volkswagen rūpnīcās samazināsies par 2900 un gandrīz pusei no 1,7 miljoniem darbavietu nozarē būs nepieciešama pārkvalifikācija un tālāka apmācība.

Lielie uzņēmumi investē transformācijas pasākumos, savukārt mazākiem piegādātājiem nepieciešams atbalsts. Federālā Nodarbinātības aģentūra sagaida, ka tiks zaudētas darbavietas, uz kurām attiecas sociālās apdrošināšanas iemaksas, taču tā saskata arī pozitīvas transformācijas iespējas. Transporta ministrs Andreass Šeiers arī iestājas par atvērtību tehnoloģijām, tostarp kurināmā elementu un sintētisko degvielu izstrādi, lai atbalstītu pāreju uz elektromobilitāti.

Nākamie gadi būs izšķiroši Vācijas vidējiem uzņēmumiem un visai autobūves nozarei. Jāskatās, kā situāciju mainīs jaunais politiskais regulējums un tehnoloģiskās izmaiņas.

Plašāku informāciju varat atrast detalizētajā ZDF.reportage vietnē ZDF kā arī e-mobilitātes ietekmes uz Vācijas darba tirgu analīzē Haufe.