Vāciju veido negatīva darba kārtība: par katastrofu scenārijiem un ienaidnieka tēliem

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vācijas negatīvās darba kārtības kritiska analīze, kas izceļ svarīgus jautājumus, piemēram, klimata pārmaiņas un ģeopolitiskās krīzes. Uzziniet vairāk par LABU ASI. ACHGUT.COM.

Eine kritische Analyse zur Negativ-Agenda in Deutschland, die wichtige Themen wie Klimawandel und geopolitische Krisen beleuchtet. Erfahren Sie mehr auf DIE ACHSE DES GUTEN. ACHGUT.COM.
Vācijas negatīvās darba kārtības kritiska analīze, kas izceļ svarīgus jautājumus, piemēram, klimata pārmaiņas un ģeopolitiskās krīzes. Uzziniet vairāk par LABU ASI. ACHGUT.COM.

Vāciju veido negatīva darba kārtība: par katastrofu scenārijiem un ienaidnieka tēliem

Negatīvā darba kārtība, kas Vācijā kļuva arvien skaidrāka 2022. un 2023. gadā, ir transformējoša attīstība, kas ir novedusi pie visaptverošām pārmaiņām valstī. Šis process sākās 2000. gadu beigās un turpinās līdz pat mūsdienām. Sabiedrība piedzīvo dominējošu paralēlo pasauli, kas ir atrauta no valsts industriālajiem un demokrātiskajiem pamatiem un parāda destruktīvu varas attīstību.

Šajā jaunajā pārmaiņu fāzē mūsdienu civilizācija tiek pasniegta kā neaizstājama, bet tajā pašā laikā tiek attēlota kā novirze. Pašreizējā “jaunā pasaule” sevi piesaka kā negatīvu programmu, kuras mērķis ir destabilizēt un likvidēt esošos ekonomikas un valsts pamatus. Uzņēmumus un infrastruktūru apgrūtina pārmērīgi lieli nodokļi un prasības vai tieša slēgšana, kas grauj ekonomisko nepārtrauktību Federatīvās Republikas pirmajās desmitgadēs.

Politiskā ainava parāda apzinātu pāreju uz nozari, kas tiecas pēc politiskās un sociālās autokrātijas. Pamatojums ar terminu “pagrieziens” precizē šo prasību gāzt iepriekšējās struktūras. Ir jāpārtrauc nepārtrauktība, un galvenā uzmanība tiek pievērsta visaptverošām pārmaiņām, neņemot vērā esošos elementus.

Tādi piemēri kā “automašīnas apgriešanās” skaidri parāda, kā arvien vairāk tiek uzsvērta negatīvā puse. Pozitīvu notikumu un inovāciju vietā dienaskārtība ir vērsta uz esošo tehnoloģiju un procesu atcelšanu vai devalvāciju. Šis noliegšanas un iznīcināšanas modelis caurvij dažādas sabiedrības un ekonomikas jomas, kas tās rada spriedzi un noved pie manāmām izmaiņām daudzu dzīves apstākļos.

Katastrofu scenāriju un ienaidnieku attēlu parādīšanās, jo īpaši saistībā ar “CO2 stratēģiju” un enerģētikas pāreju, liecina par stratēģiskām izmaiņām politiskajā vidē. Aktīva ārkārtas situācijas radīšana, lai ierobežotu iespējamās nākotnes briesmas, rada iedzīvotāju nenoteiktību un pretestību. Pāreja no pozitīvām nākotnes stratēģijām uz tīri negatīvām pieejām veido pašreizējos notikumus un atstāj valstī apspiešanas un neapmierinātības pēdas.