Kas jauns 2024. finanšu gadā: šādi naudas izmaiņas ietekmē patērētājus
Saskaņā ar www.merkur.de ziņojumu, 2024. gads nesīs sev līdzi neskaitāmus jaunus noteikumus, kas atstās iespaidu uz daudzu cilvēku maciņiem. Pārskats par svarīgākajiem finanšu jauninājumiem 2024. gada janvārī. Likumā noteiktā minimālā alga gadu mijā pieauga no 12 eiro līdz 12,41 eiro stundā un minidarba augšējais limits tika paaugstināts no 520 uz 538 eiro mēnesī. Lielāku valsts atbalstu no 2024.gada janvāra var saņemt arī ģimenes ar zemiem ienākumiem, jo bērna pabalsta maksimālais apmērs ir pieaudzis līdz 292 eiro mēnesī par bērnu. Turklāt pilsoņa nauda ir pieejama vairāk nekā piecām...

Kas jauns 2024. finanšu gadā: šādi naudas izmaiņas ietekmē patērētājus
Saskaņā ar ziņojumu www.merkur.de, 2024. gads nesīs sev līdzi neskaitāmus jaunus noteikumus, kas atstās iespaidu uz daudzu cilvēku maciņiem. Pārskats par svarīgākajām finanšu inovācijām 2024. gada janvārī.
Likumā noteiktā minimālā alga gadu mijā pieauga no 12 eiro līdz 12,41 eiro stundā, bet minidarba augšējais limits tika paaugstināts no 520 līdz 538 eiro mēnesī. Lielāku valsts atbalstu no 2024.gada janvāra var saņemt arī ģimenes ar zemiem ienākumiem, jo bērna pabalsta maksimālais apmērs ir pieaudzis līdz 292 eiro mēnesī par bērnu.
Turklāt vairāk nekā pieciem miljoniem saņēmēju pilsoņu pabalsts ir palielinājies vidēji par aptuveni divpadsmit procentiem. Minimālā alga praktikantiem pirmajā apmācību gadā pieaugusi par 4,7 procentiem līdz 649 eiro mēnesī. Turklāt par pieciem procentiem tika palielināts kopšanas pabalsts aprūpei mājās un aprūpes apdrošināšanas fonds palielināja procentuālās piemaksas cilvēkiem, kuri atrodas pilnībā stacionārās aprūpes iestādēs.
Papildus šīm pozitīvajām norisēm patērētājiem jārēķinās arī ar degvielas un apkures izmaksu pieaugumu, jo CO2 cena 2024. gada 1. janvārī pieauga līdz 45 eiro par tonnu. Turklāt ēdināšanas nozarē kopš 1. janvāra atkal spēkā ir parastā PVN likme 19 procentu apmērā, nevis pagaidu 7 procenti, kas var novest pie cenu kāpuma, ēdot ārpus mājas.
Kopumā pieaugošie sociālie pabalsti un algas, visticamāk, izraisīs pirktspējas pieaugumu, kas varētu pozitīvi ietekmēt patēriņu un līdz ar to arī ekonomiku. No otras puses, pieaugošās enerģijas izmaksas varētu vēl vairāk veicināt inflāciju un izraisīt patēriņa cenu pieaugumu.
Jāskatās, kā šie pasākumi gada laikā ietekmēs tirgu un finanšu nozari. Īpaši interesanti būs redzēt, kā palielināti sociālie pabalsti un algas ietekmē patērētāju uzvedību un ekonomisko izaugsmi.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.merkur.de