Ziemeļvācijas ostas pārejas posmā: miljardi zaļajai enerģijai!

Ziemeļvācijas ostas pārejas posmā: miljardi zaļajai enerģijai!

Federālā Ekonomikas ministrija ir pasūtījusi visaptverošu pētījumu par Ziemeļvācijas ostu pārveidi enerģētikas pārejas vajadzībām. Apmeklējot Brēmeni, federālās valdības koordinators jūras ekonomikas un tūrisma jautājumos Kristofs Plošs komentēja projekta steidzamību. Pētījuma mērķis ir parādīt, kā ostas var kļūt par nākotnes enerģētikas centriem, desmit gadu laikā veicot investīcijas miljardiem eiro, lai tas notiktu. Brēmerhāfene tiek plānota kā centrālais ūdeņraža, klimatam draudzīgas degvielas, piemēram, metanola un e-degvielas, pārkraušanas punkts.

Federālā valdība plāno pēc iespējas ātrāk sākt ostu pārveidi, lai šajā likumdošanas periodā uzsāktu konkrētas investīcijas. Tas notiek uz fona, ka ostu politika tiek skatīta kā valsts uzdevums, lai gan valstis ir atbildīgas saskaņā ar pamatlikumu. Pašlaik federālā valdība visām Vācijas jūras ostām katru gadu pārskaita tikai 38 miljonus eiro, savukārt nozare un piecas ziemeļu valstis pieprasa papildu prasību līdz 500 miljoniem eiro gadā. Ploß ir arī ierosinājis grozīt konstitūciju, lai federālajai valdībai nodrošinātu lielāku finansiālo līdzdalību ostās.

Papildu līdzekļi klimata neitralitātei

Nākamajā solī federālā valdība piešķīra papildu 400 miljonus eiro nākamajos četros gados Vācijas ziemeļu ostu modernizācijai, lai ilgtermiņā nodrošinātu klimatneitrālu kuģošanu. Federālais transporta ministrs Patriks Šnīders par šo pasākumu paziņoja vizītes laikā Dīsburgas ostā. Investīcijas būtu jāiegulda tieši krasta energosistēmās, zaļās enerģijas bunkuros un klimatneitrālu kuģošanas maršrutu izveidē. Finansējums nāk no Klimata un transformācijas fonda (KTF).

Vācijas jūras ostu kompāniju centrālā asociācija (ZDS) gan sūdzas, ka ar papildu 400 miljoniem eiro nepietiek, lai likvidētu esošo investīciju atlikumu aptuveni 15 miljardu eiro apmērā. Tāpēc ZDS rīkotājdirektors Florians Keisingers aicina izstrādāt ilgtermiņa finansēšanas stratēģiju. CDU frakcijas piekrastes štatos arī izdara spiedienu un pieprasa jaunu fundamentālu regulējumu jūras ostu finansēšanai. Viens priekšlikums paredz ostas līdzfinansēt no speciālā fonda “Infrastruktūras un klimata neitralitāte” federālās daļas.

Nozares prasības

Nozare pieprasa no federālās valdības uzticamu bāzes finansējumu vismaz 500 miljonu eiro apmērā gadā, lai nodrošinātu jūras ostu sistēmisku nozīmi ilgtermiņā. Kristofs Plošs uzsvēra, ka papildu federālie līdzekļi palīdzēs piekrastes valstīm, savukārt papildu ienākumi no ES emisiju tirdzniecības būtu atkārtoti jāiegulda jūrniecības ekonomikā.

Šīs norises ir klasisks piemērs izaicinājumiem un iespējām, ko rada pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku. Ziemeļvācijas piekrastes valstis sagaida lielāku finansiālo atbalstu no federālās valdības, lai padarītu jūras ostas drošas nākotnei un paplašinātu to kā centrālo spēlētāju lomu atjaunojamo energoresursu jomā.

Kā Dienvidvācijas laikraksts un ikdienas ziņas Nākamajos gados ir jāveic skaidri pasākumi, lai pilnībā izmantotu Vācijas ziemeļu ostu potenciālu.