NRW ekonomika: izaugsme ir redzama! Izaicinājumi un iespējas 2026!

NRW ekonomika: izaugsme ir redzama! Izaicinājumi un iespējas 2026!

Ekonomiskā situācija Ziemeļreinā-Vestfālenē liecina par pretrunīgiem signāliem, kā liecina pašreizējais RWI Leibnicas institūta ekonomikas ziņojums. 2022. gadā Ziemeļreinā-Vestfālenē ekonomiskā izlaide samazinājās par 0,4 procentiem. Savukārt 2026. gadam RWI prognozē ekonomikas izaugsmi 1,5 procentu apmērā, kas atbilst valsts mēroga attīstībai. Šos impulsus paredzēts stiprināt ar īpašu federālās valdības fondu, ar kuru pieteiktas investīcijas modernās skolās, tiltos, dzelzceļa savienojumos un energoapgādē. Vecais parādu risinājums pašvaldībām tiek pilnveidots, lai palīdzētu pilsētām un kopienām.

Kamēr nozare cieš no augstām enerģijas cenām un starptautiskās konkurences spiediena izaicinājumiem, tarifu konflikta ar ASV radītā nenoteiktība ir satraukusi eksportētājus un investorus. IHK NRW prezidents Ralfs Stoffels situāciju uzņēmumos raksturoja kā saspringtu un aicināja uz uzticēšanos un uzticamību, īpaši attiecībā uz enerģijas izmaksām un birokrātijas samazināšanu.

Pašreizējā darba tirgus situācija un perspektīvas

Tomēr darba tirgus Ziemeļreinā-Vestfālenē joprojām ir stabils. 2023. gadā tiek prognozēts papildu darba vietu pieaugums par 13 000, lai gan bezdarbs pieaugs līdz 7,8 procentiem. Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrs uzsver nepieciešamību pēc konkurētspējīgām enerģijas cenām. Profesors Dr. Torstens Šmits no RWI pauž optimistisku skatījumu, neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, un uzsver, ka lielāka federālā izdevumu elastība varētu nodrošināt stimulu līdz 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta gadā.

Savā analīzē ziņojumā arī runāts par atveseļošanos gada beigās, inflācijas kritumam veicinot iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu. RWI sagaida, ka Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas izaugsme 2024. gadā būs 0,8 procenti, salīdzinot ar 1,3 procentiem federālajā valdībā. Tomēr sagaidāms, ka nodarbinātības pieaugums Vācijā kopš 2023. gada sākuma arvien vairāk būs atkarīgs no cilvēkiem, kuriem nav Vācijas pases, jo demogrāfisku iemeslu dēļ Vācijas pilsoņi pamet darba tirgu.

Politiskās prasības energoapgādei

Politiskajā arēnā ekonomikas un klimata aizsardzības ministrs Neibaurs jau mēnešiem ilgi aicina noteikt tilta elektrības cenu un samazināt elektroenerģijas nodokli līdz Eiropas minimumam. Šie pasākumi ir paredzēti, lai samazinātu lielo enerģijas izmaksu slogu un stimulētu ekonomiku. Jāskatās, vai un kā kanclers Olafs Šolcs un viņa ministrija reaģēs uz šīm prasībām. Federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks šajā kontekstā netika pieminēts.

Kopumā ekonomikas pārskats parāda sarežģītu ekonomisko situāciju Ziemeļreinā-Vestfālenē, ko veido politiski lēmumi, kā arī ārējās ekonomiskās ietekmes. Kopumā RWI izdara pretrunīgus secinājumus, taču ļauj cerēt uz spilgtiem punktiem ekonomikas augšupejā.