Naftas cenas eksplodē: Irāna draud bloķēt Hormuzas šaurumu!

Naftas cenas eksplodē: Irāna draud bloķēt Hormuzas šaurumu!

2025. gada 15. jūnijā Eimija Vokere ziņoja, ka naftas cenas strauji pieauga pēc Izraēlas uzbrukuma Irānai. Šajā kontekstā eksperti brīdina par iespējamu bloķēšanu stratēģiski svarīgajam Hormuzas šaurumam, kas ir galvenais globālajā naftas tirdzniecībā. Irānas ģenerālis Ismails Kosari draudēja slēgt ceļu, kas var atstāt nopietnas sekas uz naftas tirgu un pasaules ekonomiku. Faktiski 21 procents pasaules jēlnaftas plūst caur šo jūras šaurumu, kas stiepjas starp Omānu un Irānas piekrasti.

Uz šīs saspringtās situācijas fona analītiķi baidās no jauna enerģijas cenu šoka. Eiropas karakuģi varētu pavadīt arī tirdzniecības ceļus Persijas līcī, lai nodrošinātu kuģošanas drošību. Šādai bloķēšanai būtu īpaši nopietnas sekas Āzijai, kas 80 procentus naftas iegūst no šī reģiona. Irāna lielā mērā ir atkarīga no naftas tirdzniecības ieņēmumiem, kā arī transportē savu naftu caur Hormuzas šaurumu.

Ģeopolitiskā spriedze un vēsturiskie konteksti

Hormuzas šaurumam šobrīd ir ne tikai liela ģeostratēģiskā nozīme. Vēsturiski to jau iezīmēja britu iejaukšanās kopš 1819. gada, kad pirātisma apkarošanai tika izveidots šeihdomu tīkls. Pēc Lielbritānijas izstāšanās 1970. gadā jauns nemieru avots radās Islāma revolūcija Irānā, kas turpina ietekmēt arī šodien. ASV iejaukšanās Irānas un Irākas karā bija īpaši pārsteidzoša, kad ASV armija 1988. gadā nogremdēja Irānas karakuģus.

Irānas draudi slēgt Hormuzas šaurumu nav nekas jauns. Jau 2012. gadā Teherāna plānoja veikt šo pasākumu, reaģējot uz starptautiskajām sankcijām. Pašlaik Irāna joprojām paļaujas uz partnerattiecībām, lai izvairītos no blokādes. Eksperts no taz norādīja, ka Irāna var nežēlīgi izdarīt spiedienu uz citām valstīm, lai tās samazinātu naftas piegādes un palielinātu naftas cenas. Šai ģeopolitiskajai šaha spēlei var būt nopietnas sekas pasaules tirgū.

Reģionālā dinamika un reakcijas

Vēl viens aspekts, kas sarežģī šo jautājumu, ir arābu valstu atšķirīgā attieksme pret Irānu. Kamēr Omāna, Katara un Kuveita cenšas saglabāt līdzsvaru, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti liek likmes uz konfrontāciju. Pēdējie cīnās ar izaicinājumu atrast alternatīvas Hormuzas šaurumam, jo ​​90 procenti no to naftas eksporta pašlaik iet caur šo maršrutu. Lai gan ir cauruļvadi, piemēram, Habshan-Fujairah cauruļvads, tiem nav pietiekamas jaudas.

Houthi nemiernieki, kas atbalsta Irānu, ir veikuši vairākus uzbrukumus Saūda Arābijas infrastruktūrai, tostarp austrumu-rietumu cauruļvadam. Šī eskalācija varētu ietekmēt ne tikai Hormuzas šauruma, bet arī blakus esošā Bab al-Mandab drošību, kam savukārt būtu tālejoša ietekme uz starptautisko tirdzniecību.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka Irānas valdība un prezidents Hasans Rouhani ir atvērti attiecību uzlabošanai ar ASV, taču tajā pašā laikā aicina nekavējoties atcelt visas ASV noteiktās sankcijas. Situācija joprojām ir saspīlēta, jo ģeopolitiskā spriedze turpina ietvert saasināšanās risku un pieaug spiediens uz naftas tirgu.