Austrijas ietaupījumu līmenis pieaug: kurš patiešām gūst labumu no 34 miljardiem?

Austrijas ietaupījumu līmenis pieaug: kurš patiešām gūst labumu no 34 miljardiem?

Uzkrājumu līmenis Austrijā 2025. gadā palielināsies līdz 11,8 procentiem. Tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 8,7 procentiem 2023. gadā, kā ziņo Momentum Institute. Tas liecina, ka, neraugoties uz ienākumu pieaugumu, mājsaimniecības ekonomikas lejupslīdes laikā lielu uzmanību pievērš uzkrājumu veidošanai.

Pagājušajā gadā mājsaimniecības Austrijā ietaupīja gandrīz 34 miljardus eiro, kas atbilst vairāk nekā diviem procentiem no ekonomiskās produkcijas. Salīdzinājumam, uzkrājumu līmenis eirozonā pagājušajā gadā bija tikai 8,4 procenti. Neskatoties uz reālo ienākumu pieaugumu par 3,5 procentiem 2024. gadā, patēriņš pieauga tikai minimāli par 0,1 procentu. Tas liecina, ka vidēji Austrijas iedzīvotāji 2024. gadā būs ietaupījuši gandrīz visu ienākumu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Ienākumu līmenis un taupīšanas uzvedība

Negatīvā uzkrājumu likme ir īpaši satraucoša mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, kuras diez vai spēj atlikt naudu. Turpretim mājsaimniecības pirmajā desmitniekā ietaupa virs 2000 eiro mēnesī. Šādas atšķirības izceļ ekonomisko resursu nevienlīdzīgo sadalījumu, kas ietekmē arī patēriņu un uzkrājumu veidošanas iespējas. Šī nevienlīdzība ir plaši izplatīta sabiedrībā un atspoguļojas arī citās valstīs. Vācijā zemākajiem 50 procentiem iedzīvotāju pieder mazāk nekā 24 procenti no kopējiem bruto ienākumiem un tikai 0,3 procenti no kopējiem aktīviem, savukārt 10 procenti augstāko iedzīvotāju pieprasa aptuveni 28 procentus ienākumu un gandrīz 60 procentus aktīvu.

Ekonomiskais stāvoklis ne tikai tieši ietekmē cilvēka dzīves līmeni, bet arī ietekmē izglītības lēmumus un dzīves trajektorijas. Pastāv cieša saikne starp vecāku ekonomisko stāvokli un bērnu statusu, kas pastiprina pastāvīgo nevienlīdzību sabiedrībā.

Pārdales pasākumi

Lai samazinātu uzkrājumu līmeni un palielinātu patērētāju pieprasījumu, ir izvirzīti vairāki priekšlikumi. Tie ietver pārdali no bagātajiem uz nabadzīgajiem, lai nodrošinātu lielāku finansiālo elastību grupām ar zemākiem ienākumiem, kā arī samazinātu "piesardzības uzkrājumu". Pēdējo varētu panākt ar pasākumiem, lai mazinātu bailes no bezdarba. Tiek apspriesta arī bezdarbnieka pabalstu neto aizstāšanas likmes palielināšana no 55 līdz 70 procentiem.

• Wiedereinführung von Vermögen- und Erbschaftssteuern
• Erhöhung der Kapitalertragssteuer auf 30 Prozent zur Generierung von 560 Millionen Euro pro Jahr
• Steuererhöhungen für Unternehmen sowie der Abbau von Einmalzahlungen und Subventionen

Nākamajos gados liela nozīme būs diskusijai par sociālo nevienlīdzību un gatavību veikt pasākumus tās mazināšanai. Saikne starp ekonomiskajiem resursiem un sociālo mobilitāti ir acīmredzama, un tai ir vajadzīgi saskaņoti centieni politiskā un sociālā līmenī.

Kopumā pašreizējie skaitļi par uzkrājumu līmeni Austrijā un pievienotās analīzes sniedz skaidru priekšstatu par to, cik dziļi iesakņojusies nevienlīdzība ienākumu un bagātības sadalījumā dažādās sabiedrībās. Ekonomiskais stāvoklis ne tikai ietekmē patēriņa lēmumus, bet arī veicina sociālās nevienlīdzības saasināšanos. Tā ir globāla problēma, kas prasa pārdomāt ekonomisko un sociālo politiku.

Papildinformāciju par uzkrājumu likmju un sociālās nevienlīdzības tēmām var atrast sn.at un bpb.de.