Austrumvācijas uzņēmumu atklāta vēstule Šolcam: ekonomiskā kursa kritika
Saskaņā ar www.berliner-zeitung.de ziņojumu, ažiotāžu izraisījusi 700 000 Austrumvācijas uzņēmumu pārstāvju atklātā vēstule kancleram Olafam Šolcam (SPD). Viņi kritizē pašreizējo valdības kursu un uzņēmēju neiesaistīšanos politisko lēmumu pieņemšanā un uzskaita nopietnas kļūdas gandrīz visās jomās. Kritiku izceļ arī citi politiķi, piemēram, FDP viceprezidents Volfgangs Kubickis, kurš aicina veikt kursa korekciju. Ifo institūta prezidents profesors Dr. Klemens Fuests komentē, ka ekonomikas ministra Habeka ekonomikas stratēģija nav vērsta uz ekonomikas izaugsmi. Tā vietā prioritāte ir klimata aizsardzībai, un lielākā daļa uzņēmumu to noraidīs. Šī prioritāšu noteikšana un no tā izrietošā...

Austrumvācijas uzņēmumu atklāta vēstule Šolcam: ekonomiskā kursa kritika
Saskaņā ar ziņojumu www.berliner-zeitung.de, an open letter from representatives of 700,000 East German companies to Chancellor Olaf Scholz (SPD) caused a stir. Viņi kritizē pašreizējo valdības kursu un uzņēmēju neiesaistīšanos politisko lēmumu pieņemšanā un uzskaita nopietnas kļūdas gandrīz visās jomās.
Kritiku izceļ arī citi politiķi, piemēram, FDP viceprezidents Volfgangs Kubickis, kurš aicina veikt kursa korekciju.
Ifo institūta prezidents profesors Dr. Klemens Fuests komentē, ka ekonomikas ministra Habeka ekonomikas stratēģija nav vērsta uz ekonomikas izaugsmi. Tā vietā prioritāte ir klimata aizsardzībai, un lielākā daļa uzņēmumu to noraidīs. Šāda prioritāšu noteikšana un ar to saistītās izmaksas varētu veicināt pieaugošu neapmierinātību, ko savukārt izmanto labējās populistiskās partijas.
Vadošās uzņēmēju asociācijas piedāvā konkrētus pasākumus, lai Vāciju kā uzņēmējdarbības vietu padarītu konkurētspējīgāku, tostarp solidaritātes piemaksas atcelšanu un uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu.
Klemens Fuests uzsver nepieciešamību labāk saskaņot klimata aizsardzību ar ekonomisko izaugsmi un kritizē skarto grupu nepietiekamu iesaistīšanos ekonomikas vai klimata politikas intervencēs.
Ņemot vērā šo informāciju, iespējams, ka Austrumvācijas uzņēmumu kritika un pieprasījums pēc atšķirīgas ekonomiskās stratēģijas atstās iespaidu uz tirgu un finanšu sektoru. Klimata pasākumu prioritātes piešķiršana ekonomikas izaugsmei var izraisīt izmaksu pieaugumu un neapmierinātību, kas savukārt varētu ietekmēt ieguldījumus un biznesa lēmumus. Piedāvātie pasākumi nodokļu samazināšanai un ekonomikas stabilitātei tomēr varētu pozitīvi ietekmēt Vāciju kā uzņēmējdarbības vietu. Jāskatās, vai federālā valdība reaģēs uz šiem pārmetumiem un ieteikumiem.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.berliner-zeitung.de