Austrumvācija tuvojas: Tīringene sasniedz Bavārijas līmeni!

Austrumvācija tuvojas: Tīringene sasniedz Bavārijas līmeni!

2025. gada 18. maijā tika publicēti “ifo Fact Monitor East Germany” pētījuma rezultāti, kas piedāvā visaptverošu analīzi par ekonomiskajām, sociālajām un zinātnes norisēm Vācijas austrumu federālajās zemēs. Pētījums, ko Vidusvācijas Zinātnes un izglītības fonda uzdevumā sagatavojis Drēzdenes Ifo institūts, liecina, ka, lai gan Austrumvācija dažādās jomās ir ievērojami panākusi, joprojām pastāv strukturālas atšķirības no Rietumiem. Tīringenes rūpniecības daļa šobrīd ir sasniegusi Bavārijas līmeni, kas tiek uzskatīta par pozitīvu zīmi šim reģionam.

Analīze ir balstīta uz aptuveni 170 rādītājiem un izceļ atšķirības Austrumvācijā un salīdzinājumā ar Rietumvāciju. Kamēr Austrumvācija gūst panākumus ekonomikas rādītāju, pētniecības izdevumu un dzīves kvalitātes jomā, pētījums arī atklāj, ka Austrumu ekonomiskie rādītāji ir tikai 86 procenti no Rietumvācijas vidējā rādītāja, ko mēra ar iekšzemes kopproduktu uz vienu nostrādāto stundu.

Ekonomiskā attīstība un izaicinājumi

Ekonomiskās norises Vācijas austrumos rāda atšķirīgu ainu: no 2019. līdz 2024. gadam gada ekonomiskā izaugsme austrumos bija 0,3 procenti, savukārt rietumos izaugsme netika reģistrēta. Īpaši pārsteidzoša ir Saksijas eksporta kvota, kas ar 32 procentiem pārsniedz Rietumvācijas vidējo rādītāju. Turklāt Saksija kopā ar Berlīni ir viena no pētniecības izdevumu līderēm.

Vēl viens pētījuma rezultāts ir zemāka algu struktūra jaunajās federālajās zemēs. Austrumvācijas stundas algas ir aptuveni par 12 procentiem zemākas nekā Rietumvācijā, bet lauku reģionos tās ir pat līdz 17 procentiem zemākas. Neskatoties uz zemākajām algām, zemo dzīves dārdzības dēļ Austrumvācijā reālās algas ir vairāk nekā 90% no rietumu līmeņa. Ārvalstu iedzīvotāju īpatsvars Austrumvācijā ir 7,2 procenti, Rietumos – 15,6 procenti.

Stratēģiskie instrumenti un nākotnes perspektīvas

Zārovas apgabals uzskatījis monitoru par stratēģisku instrumentu, lai padarītu redzamas ekonomiskās iespējas, un aicina struktūrpolitikas pasākumus balstīt uz datiem. Zārovas apgabala pārstāvis Frenks Nerings uzsver, ka Austrumvācija ir jāuztver kā nākotnes laboratorija. Vairāk jāuzticas saviem spēkiem un jāveicina drosme pieņemt jaunas ekonomikas politikas pieejas.

Tika izvirzīti konkrēti jautājumi par ekonomiskās attīstības veicināšanu reģionā, tostarp par to, kā mazie uzņēmumi var gūt panākumus kļūt par inovāciju virzītājiem un kāda varētu būt Austrumvācijas universitāšu kā inovāciju centru loma. Mērķis ir izveidot redzamu industriālo ekosistēmu kvalificētiem darbiniekiem un pētniecībai.

• Was ist notwendig, damit kleine Unternehmen in Ostdeutschland Innovationstreiber werden?
• Wie können ostdeutsche Hochschulen zu Innovationszentren werden?
• Was fehlt, damit Ostdeutschland ein sichtbares industrielles Ökosystem für Fachkräfte und Forschung wird?

Saarow Circle dalībnieki neuzskata sevi par klasisku interešu grupu. Drīzāk viņi uzskata sevi par platformu orientācijai, diskusijām un pārmaiņām. "Saarow Dialogue" mērķis ir sniegt impulsus un apspriest jaunas ekonomikas un rūpniecības politikas koncepcijas, lai ilgtspējīgi nodrošinātu un paplašinātu vērtības radīšanu un produktivitāti Austrumvācijā.

Visaptverošā Austrumvācijas ekonomiskās attīstības analīze piedāvā daudzus sākumpunktus turpmākām diskusijām un pasākumiem, kas var vēl vairāk virzīties uz priekšu reģionā. Papildu informāciju var atrast pētījumā, kas pieejams vietnē zdf.de un mitteldeutsche-stiftung.de ir redzami.