Pesimisms Vācijas ekonomikā: eksperti brīdina par krīzi!

Noskaņojums Vācijas ekonomikā ir sasniedzis zemāko punktu. Saskaņā ar nesen veikto aptauju stern.de tika publicēts, daudzas uzņēmēju asociācijas nākotnē raugās ar lielām bažām. Šī pesimisma iemesli ir augstās izmaksas, liela birokrātija un globālās krīzes. No 49 aptaujātajām biedrībām 31 pašreizējo situāciju vērtē sliktāk nekā pērn. Tikai četras ekonomikas nozares, tostarp atkritumu izvešana, apdrošināšana, gadatirgi un nekustamais īpašums, ziņo par uzlabojumiem.

Vācijas Ekonomikas institūta (IW) direktors Mihaels Hūters pašreizējo situāciju raksturo kā satraucošu un sarežģītu. Nākamā federālā valdība saskaras ar izaicinājumu izveidot ilgtspējīgu ekonomisko perspektīvu. Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, optimistu skaits 2025. gadam ir pieaudzis, taču joprojām dominē pesimisti. 20 no 49 uzņēmēju asociācijām nākamajā gadā sagaida ražošanas samazināšanos. 13 asociācijas pieļauj, ka vērtības paliks nemainīgas, bet 16 prognozē ražošanas pieaugumu. Satraucoša ir arī prognozes par darba vietu samazināšanu: 25 asociācijas sagaida nodarbinātības samazināšanos, bet tikai septiņas sagaida vairāk darbinieku. Starp nozarēm, kas varētu samazināt darba vietas, ir dzelzs un tērauda rūpniecība, mašīnbūve, automobiļu rūpniecība un būvniecība. Tomēr pozitīvas lietas tiek ziņots no farmācijas nozares, lidmašīnu un kosmosa kuģu būvniecības un kravu ekspedīcijas uzņēmumiem.

Ekonomiskie izaicinājumi un izpratne par krīzēm

Vācijas ekonomika saskaras ne tikai ar izaicinājumiem valsts līmenī, bet arī piedzīvo ekonomikas lejupslīdi. Ziņojumā autors pasaule.de norāda uz dažādiem faktoriem, kas veicina pašreizējo situāciju: procentu likmju pieaugumu, pasaules ekonomikas vājināšanos un neskaidrības pēc budžeta kompromisa. Darba devēju prezidents Rainers Dulgers situāciju raksturo kā nopietnu ekonomisko krīzi, savukārt DIHK prezidents Pīters Adrians runā par grūtajiem laikiem Vācijas ekonomikai. Prognozes 2023. gadam liecina par ekonomikas izlaides kritumu, savukārt 2024. gadā gaidāma tikai minimāla izaugsme.

Uzņēmumi vilcinās veikt ieguldījumus, jo trūkst plānošanas. IW veiktajā aptaujā atklājās, ka 23 no 47 uzņēmēju asociācijām sagaida ražošanas vai uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos. 15 nozares paredz, ka ekonomiskā aktivitāte saglabāsies nemainīga, bet deviņās nozarēs gaidāms augstāks ražošanas līmenis. Adrians aicina nodrošināt lielāku plānošanas drošību un brīdina par recesijas turpināšanos. Vācijas Rūpniecības federācijas prezidents Zigfrīds Rusvērms nozari raksturo kā kritiskā stāvoklī esošu. Neskatoties uz kvalificētu darbinieku trūkumu, nodarbinātības problēmas joprojām pastāv vairākās nozarēs.

Dulgers aicina federālo valdību mainīt kursu un izveidot “Darba kārtības 2010 brīdi”, lai veicinātu Vācijas konkurētspēju. Viņš vērš uzmanību uz augstajām enerģijas izmaksām, nodokļiem, nodevām un algām salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Viņš arī uzsver nepieciešamību labot izglītības situāciju un samazināt birokrātiju. Adrians aicina mainīt ekonomikas un atrašanās vietas politiku. Lai gan daži valdības lēmumi par plānošanu, apstiprināšanu un infrastruktūras attīstību tiek vērtēti pozitīvi, Dulgers brīdina par investīciju lēmumu samazināšanos par labu ārvalstīm. Arvien vairāk vidējo uzņēmumu pārceļ savu ražošanu uz ārvalstīm Vācijas nepievilcīgo apstākļu dēļ.