Plastmasas iznīcināšana: strīds par globālo vienošanos Ženēvā saasinās!

Plastmasas iznīcināšana: strīds par globālo vienošanos Ženēvā saasinās!

Tūlīt sāksies svarīga sanāksme globālā plastmasas piesārņojuma apkarošanai. Sarunas par juridiski saistoša līguma noslēgšanu sāksies Ženēvā 14.augustā, un tajās piedalīsies 160 līdz 180 valstis. Šīs konferences mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu un uzlabot bīstamo plastmasas izstrādājumu apstrādi. Taču ekonomikas eksperts Nikolass Līvens pauž skepsi par vienošanās iespējamību, jo kā būtisks šķērslis tiek uzskatītas valstu atšķirīgās intereses. Daudzas valstis ir ekonomiski atkarīgas no plastmasas ražošanas, kas padara sarunas vēl grūtākas. radio viens ziņo, ka Līvens kritizē esošo otrreizējās pārstrādes sistēmu, kas bieži nedarbojas un bieži tiek saukta tikai par “downcycling”.

Neskatoties uz to, ir steidzami jārīkojas: katru gadu pasaulē tiek saražoti 413 miljoni tonnu plastmasas, no kurām tikai 9% tiek pārstrādāti. Pārējais vai nu nonāk poligonos, tiek sadedzināts vai nonāk jūrā, radot būtisku kaitējumu gan videi, gan cilvēku veselībai. Mikroplastmasa tagad ir plaši izplatīta visā pasaulē, un to var noteikt cilvēka organismā. Vairāk nekā 100 valstis, tostarp Vācija un ES, aicina noslēgt visaptverošu un vērienīgu nolīgumu, kas ietvertu arī finansiālu atbalstu jaunattīstības valstīm. Vācu vilnis uzsver, ka ražotājvalstis, piemēram, Krievija un Saūda Arābija, bloķē stingrākus noteikumus un plastmasas rūpniecība bieži uzskata, ka problēma ir atkritumu apsaimniekošanas trūkums, nevis pārprodukcija.

Sarunu izaicinājumi

Gatavojoties konferencei, plastmasas lobija loma tiks skatīta kritiski. Zinātnieki ziņo par iebiedēšanu un neslavas celšanu no nozares puses, savukārt lobētāju ir vairāk nekā ES delegātu. Šī dinamika varētu būtiski ietekmēt sarunas. Vācijā ik gadu atkritumu apsaimniekošanai tiek tērēti 16 miljardi eiro, kas atbilst 0,4% no IKP. Neskatoties uz šiem tēriņiem, Vācija joprojām ir Eiropas lielākā plastmasas ražotāja, saražojot 8 miljonus tonnu gadā. Globālā salīdzinājumā trešdaļa no visas plastmasas nāk no Ķīnas, 20% no citām Āzijas valstīm un Ziemeļamerikas.

Pieaugošās bažas par vidi arī rada zināmu spiedienu uz valdībām. Zinātnieki aicina par 12-19% samazināt plastmasas ražošanu, lai sasniegtu klimata mērķus. Ziemeļamerikā un Eiropā vidējais plastmasas patēriņš uz vienu cilvēku ir no 85 līdz 94 kg, savukārt Ķīnā tas ir aptuveni 58 kg. Debates par to, kā rīkoties ar plastmasas atkritumiem, ir sarežģītākas nekā jebkad agrāk un piedāvā gan iespējas, gan receptes to uzlabošanai. Tomēr joprojām ir apšaubāms, vai Ženēvas konference ir vēsturiska iespēja panākt efektīvu vienošanos.