Politiski uzliesmojoša runa: Merzs aicina uz ekonomisko izaugsmi un sociālo drošību!

Politiski uzliesmojoša runa: Merzs aicina uz ekonomisko izaugsmi un sociālo drošību!

2025. gada 14. maijā kreisā spārna parlamenta frakcijas vadītājs Sērens Pelmans asi kritizēja jauno federālo valdību un kritizēja tās klusēšanu par sociālo krīzi Vācijā. Pelmans rosina pensiju līmeni palielināt līdz 53 procentiem un solidāri noteikt minimālo pensiju 1400 eiro apmērā. Šīs galvenās sociālās problēmas rodas saistībā ar pieaugošajām dzīves izmaksām un pieaugošo ekonomisko spiedienu.

Paralēlā diskusijā ārlietu ministrs Johans Veidefuls uzsvēra, cik svarīgas ir sarunas par Ukrainas karu, kas notiks Stambulā, un aicināja piedalīties Krievijas prezidentu Putinu. Wadephul uzsver Vācijas atbalstu Ukrainai un arī pievēršas atbildībai par Eiropas drošību. Viņš arī komentē Izraēlas drošību un vajadzību pēc humānās palīdzības Gazai.

Politiskās reakcijas un Vācijas ekonomika

Apvienības frakcijas vadītājs Jenss Špāns paziņoja par konstruktīvu sadarbību starp valdošajām partijām, savukārt kanclers Frīdrihs Mercs aicināja kopīgiem spēkiem stiprināt ekonomiku un Bundesvēru. Merža valdības paziņojumu pozitīvi uztvēra uzņēmēju asociācijas, kas aicina samazināt birokrātiju un investīcijas. Darba devēju prezidents Rainers Dulgers uzteic Merza pieeju jaunajai darba tirgus politikai; Vienlaikus SPD Saeimas frakcijas vadītājs Matiass Mēršs nodrošina konstruktīvu sadarbību un aicina noteikt minimālo algu 15 eiro apmērā.

Savukārt AfD līdzparlamentārās grupas līdere Alise Veidela kritizē Merzu un raksturo viņu kā “kreiso kancleri”. Pats Merzs uzsver vajadzību pēc izdevīgiem mājokļiem un paziņo par pasākumiem birokrātijas mazināšanai. Viņš arī paziņo, ka Izraēlas drošība joprojām ir valsts iemesls, un vēlreiz aicina sniegt humāno palīdzību Gazai. Federālās valdības solītās reformas ietver pašreizējās pilsoņu pabalstu sistēmas atcelšanu un solījumu līdz 2031. gadam nodrošināt pensiju līmeni 48 procentu apmērā.

Sociālie izaicinājumi Ukrainā

Tikmēr Ukraina turpina cīnīties ar nopietnajām sekām, ko izraisījis Krievijas agresijas karš, kas sākās 2022. gada februārī. Saskaņā ar OCHA datiem, 17,7 miljoniem cilvēku Ukrainā pašlaik nepieciešama ārēja palīdzība aizsardzībai, pajumtei un pārtikai. Īpaši satraucoša ir vientuļo gados vecāku ukraiņu situācija, no kuriem aptuveni 80 procenti dzīvo zem oficiālās nabadzības sliekšņa. Turklāt 90 procenti pensionāru nespēj apmierināt savas medicīniskās pamatvajadzības.

Lai cīnītos pret sociālo krīzi, tiek intensīvi apspriesta sociālās sistēmas reformēšana. Pašlaik 73 procenti iedzīvotāju gūst labumu no vismaz vienas sociālās aizsardzības programmas. Tomēr sociālie izdevumi, salīdzinot ar 2021.gadu, samazinājās no 23 procentiem līdz 16 procentiem no valsts budžeta. 2022.gadā aizsardzībai tika tērēti 42 procenti budžeta, kas vēl vairāk ierobežo sociālo izdevumu finansiālās iespējas.

Sociālās sistēmas izaicinājumus papildina sociālās apdrošināšanas iemaksām pakļauto darbinieku skaita samazināšanās un augsts budžeta deficīts. 2022. gadā tas sasniedza 39 miljardus ASV dolāru, kas ilustrē atkarību no starptautiskā atbalsta - piemēram, no SVF, kas kopš iebrukuma sākuma ir apņēmies piešķirt 115 miljardus ASV dolāru. Valdības mērķis ir veicināt sociālās politikas saskaņošanu ar ES direktīvām, taču kara neprognozējamība ļoti apgrūtina šādu reformu ieviešanu.

Šie notikumi skaidri parāda, ka gan Vācija, gan Ukraina saskaras ar ievērojamiem sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem. Kamēr Berlīnes federālā valdība cenšas to pārvarēt ar politisku pasākumu un reformu palīdzību, sociālā krīze Ukrainā joprojām ir neatliekams humanitārs un ekonomisks izaicinājums.

Lai iegūtu plašāku informāciju par aktuālajiem politiskajiem notikumiem Vācijā, apmeklējiet vietni ikdienas ziņas un par sociālajiem izaicinājumiem Ukrainā izlasiet analīzi bpb.