Putins mobilizē: Krievijas ekonomikas nežēlīgā pārvēršana kara ekonomikā un dronu ražošana maizes ceptuvē.
Saskaņā ar www.stern.de ziņojumu Krievijas rūpniecība tiek nesaudzīgi pārveidota par kara ekonomiku. Krievijas prezidents Putins virza uz priekšu ekonomikas mobilizāciju, lai nodrošinātu, ka Krievijai karā ir pietiekami daudz materiālu un cilvēku. Austrijas bruņoto spēku eksperts apstiprina, ka Krievija masveidā palielinājusi kaujas tanku un artilērijas šāviņu ražošanu. Pašpiedziņas haubiču ražošanas apjoms pieauga seškārtīgi, un tiek ziņots, ka artilērijas šāviņu ražošanas apjoms ir divreiz lielāks nekā sākotnēji pieņemts. Turklāt Kremlis kara ekonomikā integrē mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem tradicionāli nav nekāda sakara ar bruņojumu, piemēram, lielu maizes ceptuvi, kas bez maizes...

Putins mobilizē: Krievijas ekonomikas nežēlīgā pārvēršana kara ekonomikā un dronu ražošana maizes ceptuvē.
Saskaņā ar www.stern.de ziņojumu Krievijas rūpniecība tiek nesaudzīgi pārveidota par kara ekonomiku. Krievijas prezidents Putins virza uz priekšu ekonomikas mobilizāciju, lai nodrošinātu, ka Krievijai karā ir pietiekami daudz materiālu un cilvēku. Austrijas bruņoto spēku eksperts apstiprina, ka Krievija masveidā palielinājusi kaujas tanku un artilērijas šāviņu ražošanu. Pašpiedziņas haubiču ražošanas apjoms pieauga seškārtīgi, un tiek ziņots, ka artilērijas šāviņu ražošanas apjoms ir divreiz lielāks nekā sākotnēji pieņemts. Kremlis kara ekonomikā integrē arī mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem tradicionāli nav nekāda sakara ar bruņojumu, piemēram, liela maiznīca, kas papildus maizes izstrādājumiem ražo dronus.
Šīs darbības ietekme uz tirgu un finanšu nozari ir nopietna. Tanku un artilērijas šāviņu masveida ražošana varētu radīt pārprodukciju starptautiskajā ieroču tirgū, kas varētu pazemināt šāda aprīkojuma cenas. No otras puses, ražošanas pieaugums var izraisīt arī pieprasījuma pieaugumu citās valstīs, kuras arī gatavojas konfliktam. Attiecībā uz finanšu sektoru uzņēmumu pāreja uz kara ekonomiku potenciāli radītu jaunas investīciju iespējas, jo šobrīd šie uzņēmumi saņem pastiprinātu valsts atbalstu un subsīdijas.
Mazāku uzņēmumu integrēšana aizsardzības ražošanā varētu arī veicināt tehnoloģiju attīstību Krievijā un radīt jaunas darbavietas un biznesa iespējas. Taču, koncentrējoties uz kara ekonomiku, pastāv arī risks, ka Krievijas ekonomika kļūs pārāk atkarīga no aizsardzības rūpniecības un citas nozares tiks atstātas novārtā.
Kopumā Krievijas ekonomikas pārveide par kara ekonomiku ir nozīmīgs un pretrunīgs jautājums, kam potenciāli varētu būt tālejoša ietekme uz tirgu un finanšu nozari. Jāskatās, kā šīs norises attīstīsies nākotnē.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.stern.de