Putina kartupeļu krīze: Krievija pārtikas krīzē!

Putina kartupeļu krīze: Krievija pārtikas krīzē!

Nesenajā valsts televīzijas pārraidē prezidents Vladimirs Putins uzzīmēja nopietnu ainu par pārtikas situāciju Krievijā. Sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu ir bijušas neveiksmīgas, Putinam atzīstot, ka valsts saskaras ar krasu kartupeļu trūkumu. Pieprasījumu nevar apmierināt postošās ražas un starptautiskās tirdzniecības problēmu dēļ. Tāpēc Putins paziņoja: "Mums nav pietiekami daudz kartupeļu." Šī situācija rodas laikā, kad krasi saasinās vardarbība pret Ukrainu, kas pamudinājusi Rietumus ieviest jaunas sankcijas, kas vēl vairāk pasliktina Krievijas ekonomisko situāciju.

Pašreizējā kartupeļu krīze ir saistīta ar vairākiem pastiprinošiem faktoriem. 2024. gada raža samazinājās par 12 procentiem līdz tikai 7,3 miljoniem tonnu, kas ir par 1,2 miljoniem tonnu zem faktiskajām prasībām. Turklāt kartupeļu cenas pēdējos mēnešos ir ļoti pieaugušas: laikā no 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada maijam par līdz pat 166,5 procentiem. Šo cenu pieaugumu izraisījuši ne tikai nelabvēlīgi laika apstākļi, piemēram, sals un sausums, bet arī tiešs ģeopolitiskās spriedzes un sankciju rezultāts, kas kavē moderno lauksaimniecības tehnoloģiju importu.

Piegādes trūkums un cenu pieaugums

Pašreizējā situācija ir satraucoša. Skaļi Telepolis Pārtikas cenas Krievijā kopumā ir strauji pieaugušas; pārtikas nozarē inflācija ir 12,66 procenti. Īpaši satraucoša ir kartupeļu cenu attīstība: pērn cena pieauga par 92 procentiem. Kopš maija cenas turpina pieaugt, radot spiedienu uz mājsaimniecībām, jo ​​34,6% Krievijas ienākumu tagad tiek tērēti pārtikai, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada. Inflācijas un sankciju dēļ arī reālās algas ir samazinājušās par 12%.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko apstiprināja, ka viņa tauta nespēj piegādāt pietiekami daudz kartupeļu, jo visa iepriekšējā raža jau ir pārdota Krievijai. Lai kompensētu sarūkošos kartupeļu krājumus, Lukašenko tagad aicina pastiprināt kartupeļu audzēšanu Baltkrievijā.

Ukrainas kara sekas

Strukturālās problēmas Krievijas lauksaimniecībā vēl vairāk saasina notiekošais karš Ukrainā. Darbaspēka mobilizācija uz fronti ir izraisījusi akūtu lauksaimniecības darbu trūkumu, savukārt valdības atbalsta programmas ir masveidā samazinātas par labu militārajiem izdevumiem. Pašlaik 47 procenti no Krievijas budžeta nonāk armijai, bet lauksaimniecībā tiek ieguldīti tikai 0,3 procenti. Turpretim ES savus lauksaimniekus atbalsta ar 58,7 miljardiem eiro gadā, kas atbilst 1,2 procentiem no ekonomikas izlaides.

Turklāt tirdzniecības attiecības ar Rietumiem ir vājinājušās, kas nozīmē, ka Krievijai ir grūtības ar pārtikas importu. Pēc Ukrainas konflikta valsts gada laikā samazināja kartupeļu sēklu importu par 93 procentiem. Pārtikas krīze varētu vēl vairāk pasliktināties, jo Baltkrievija arī ir atcēlusi augļu un dārzeņu importa aizliegumu no ES, lai novērstu piegādes deficītu.

Kartupeļu krīzei, ko apstiprināja Vladimirs Putins, ir tālejošas sekas Krievijas sabiedrībai. Kartupeļi ir otrs svarīgākais pārtikas produkts Krievijā pēc kviešiem un ir ļoti svarīgi daudzu mājsaimniecību izdzīvošanai. Liela daļa iedzīvotāju ļoti paļaujas uz šo galveno pārtiku, padarot pašreizējo situāciju par nopietnu izaicinājumu visiem Krievijas pilsoņiem.