Putina kartupeļu krīze: pēdējo gadu dārgākās cenas un dramatiski sašaurinājumi!

Putina kartupeļu krīze: pēdējo gadu dārgākās cenas un dramatiski sašaurinājumi!

2025. gada 30. maijā Krieviju un jo īpaši prezidentu Vladimiru Putinu gaida nopietna krīze, kurai būs tālejošas ekonomiskās un sociālās sekas. Sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu ir bijušas neveiksmīgas, un nākamā sarunu kārta varētu notikt ne agrāk kā 2.jūnijā. Šajā nestabilajā situācijā Putins satraucoši atzīst valsts televīzijā: "Mums nav pietiekami daudz kartupeļu."

Kartupeļu krīze Krievijā ir vairāku faktoru rezultāts. Pēc ražas apjoma krituma par 12% līdz tikai 7,3 miljoniem tonnu 2024. gadā, kas ir par 1,2 miljoniem tonnu zem faktiskajām vajadzībām, pamatražas cenas ir strauji pieaugušas. Pagājušajā gadā kartupeļu cenas pieauga par 92% un 2025. gada maijā par neticami 166,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir īpaši satraucoši, jo kartupeļi tiek uzskatīti par vienu no svarīgākajiem pārtikas produktiem Krievijā tieši aiz kviešiem.

Kartupeļu krīzes cēloņi

Šīs krīzes iemesli ir sarežģīti. Ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, pavasara sals un sausums, ir krasi samazinājuši ražu. Turklāt 2023. gada rekordraža, kas izraisīja cenu sabrukumu, lika daudziem lauksaimniekiem samazināt platību. Karš Ukrainā izraisīja arī darbaspēka trūkumu, jo daudzi jauni vīrieši tika nosūtīti uz fronti.

Turklāt Rietumu sankcijas izdara spiedienu uz Krievijas lauksaimniecību, īpaši attiecībā uz piekļuvi modernajām lauksaimniecības tehnoloģijām. Krasais sēklu importa kritums par 93% tikai viena gada laikā ir vēl vairāk pasliktinājis situāciju. Neskatoties uz visiem pūliņiem, Baltkrievija, kurai tradicionāli ir ciešas saites ar Krieviju, reaģējot uz kritisko situāciju, ir atcēlusi augļu un dārzeņu importa aizliegumu no ES.

Pārtikas krīzes pārvarēšana

Pārtikas cenu pieaugums, kas atzīmēts ar pārtikas inflāciju 12,66%, būtiski ietekmē iedzīvotāju pirktspēju. Kartupeļi ir vitāli svarīgi daudzām nabadzīgākām mājsaimniecībām Krievijā, kuras pārtikai tērē vidēji 34,6% no saviem ienākumiem. Inflācija un sankcionēti ekonomiskie apstākļi ir samazinājuši reālās algas par 12%.

Salīdzinājumam, ES, kas katru gadu atbalsta savus lauksaimniekus ar 58,7 miljardiem eiro, ir labāk mazinājusi ražas neveiksmes. Kamēr ES ražas kritums vidēji bija tikai 4,7%, tad Krievijā kritums ir daudz izteiktāks – 12%. Tas izceļ Krievijas lauksaimniecības strukturālās problēmas, kuras vēl vairāk saasināja Ukrainas karš un ar to saistītie iesaukumi.

Unikālā piekāpšanās brīdī Putins pievērsās bēdīgajam kartupeļu piegādes stāvoklim Krievijā. Šī situācija ir daļa no kārtējās neveiksmju mozaīkas Krievijas lauksaimniecības ekonomikā, kamēr 47% valsts budžeta tiek novirzīti militārām aktivitātēm un tikai 0,3% lauksaimniecībai. Izaicinājums pārvarēt kartupeļu krīzi var izrādīties liktenīgs Krievijas sabiedrībai.