Putina ieroču vājprāts: ekonomiskā izaugsme uz miera rēķina!

Putina ieroču vājprāts: ekonomiskā izaugsme uz miera rēķina!

2025. gada 25. maijā miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju atkal beidzās neveiksmīgi, un vienīgais ievērojamais progress palika gūstekņu apmaiņa. Konfliktam turpinoties, izredzes uz pamieru ir vājas. Abu valstu militārās aktivitātes ietekmē ne tikai attiecīgo valstu ekonomiku, bet arī pasaules ekonomiku.

Krievijā plaukst kara ekonomika, kas veicina stabilitāti valstī. Saskaņā ar fr.de neseno ziņojumu Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā pieauga par aptuveni četriem procentiem, ko veicināja ievērojams militāro izdevumu pieaugums. Šie izdevumi pieauga par 41,9 procentiem līdz aptuveni 145,9 miljardiem USD, kas veido aptuveni 6,7 procentus no IKP. Jānis Kluge no Zinātnes un politikas fonda šos lielos izdevumus raksturo kā "ekonomikas stimulēšanas paketi" Krievijas ekonomikai.

Krievijas ekonomiskie izaicinājumi

Marks Devors un Aleksandrs Mertenss analizē, ka lieli militārie izdevumi īstermiņā veicina nodarbinātību un izaugsmi, bet tiek uzskatīti par neilgtspējīgiem ilgtermiņā. Politologs Pāvels Luzins skaidro, ka Krievijas vadība ar lielu militāro budžetu ir manevrējusi strupceļā. Šī pieeja prasa agresīvu ārpolitiku un var destabilizēt, it īpaši, ja karš beidzas un daudzi veterāni un aizsardzības darbinieki paliek bez darba.

Kara beigas var nopietni ietekmēt Krievijas ekonomiku. Vēsturiski piemēri liecina, ka daudzu demobilizēto karavīru atgriešanās un aizsardzības darbinieku bezdarbs var izraisīt politisko nestabilitāti. Turklāt valsts civilā ekonomika sarūk, jo augstās algas aizsardzības nozarē piesaista pieprasījumu pēc darbaspēka un atstāj novārtā citas nozares.

Konflikta globālā ietekme

Taču Krievijas kara ietekme uz Ukrainu neaprobežojas tikai ar Krieviju. Pasaules ekonomika, īpaši Vācija, būtiski cieš no pieaugošām enerģijas cenām, augstās inflācijas un graudu trūkuma. Cenu kāpumu paātrināja karš un ar to saistītās piegādes vājās vietas, kas izraisīja patēriņa un investīciju samazināšanos Vācijā. Inflācija aug, un cilvēki ir spiesti taupīt naudu.

Konflikts izraisījis arī ievērojamu ES enerģijas importa no Krievijas kritumu, radot papildu spriedzi Eiropas ekonomikai. Rietumeiropas valstis ir piedzīvojušas krasu cenu pieaugumu sakarā ar dabasgāzes piegādes pārtraukšanu no Krievijas, daļa no kurām ir samazinājusies, bet bieži vien nav nonākusi pie patērētājiem. Neskaidrība par investīcijām ir likusi daudziem uzņēmumiem ierobežot izdevumus.

Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Ukraina saņem plašu finansiālu atbalstu no Rietumiem, un ASV ir lielākais atbalstītājs, kam seko ES. Šī palīdzība ir ļoti svarīga, lai saglabātu Ukrainas ekonomisko stabilitāti notiekošā konflikta laikā.