Putina degvīna krīze: cenu kāpums un satraucoša inflācija Krievijā

Krievijas ekonomika ir pakļauta ievērojamam spiedienam no augstās inflācijas, ko prezidents Vladimirs Putins nosauca par "satraucošu signālu". Saskaņā ar ziņojumu Merkurs Inflācija Krievijā šobrīd ir 9,5%, savukārt 2023.gadā tā bija aptuveni 7%. Lai cīnītos ar inflāciju, centrālā banka paaugstināja bāzes procentu likmes līdz rekordaugstam 21%.

No 2025. gada 1. janvāra krievi var sagaidīt degvīna cenu pieaugumu par 17%. Minimālā cena par puslitru degvīna pieaug no 299 rubļiem līdz 349 rubļiem, kas atbilst 2,66 eiro līdz 3,10 eiro. Šo cenu pieaugumu uzskata par mākslīgi Finanšu ministrijas izraisītu un primāri skar iedzīvotājus, kuru vidējā alga ir ap 800 eiro. Turklāt pārtikas cenas būtiski pieauga – sviestam par 25% un kartupeļiem gandrīz 95%, kā rezultātā daudzām ģimenēm Ziemassvētku laikā tika samazināts budžets.

Ekonomiskie izaicinājumi un militārie izdevumi

Kā SWP Berlīne ziņo, sagaidāms, ka 2025. gadā ievērojami pieaugs Krievijas militārie izdevumi, kas atsevišķās ekonomikas daļās izraisījis kara uzplaukumu. Valsts domes deputāts apstiprināja 2025.gada budžetu, kas paredz aizsardzības budžeta pieaugumu par 25% līdz 13,5 triljoniem rubļu (apmēram 130 miljardiem eiro). Militārie izdevumi šobrīd veido 7-8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Valdības pieprasījuma stimuls no kara tiek lēsts 10% apmērā no gada IKP (2022-2024). Aizsardzības nozare kopš 2023. gada ir radījusi aptuveni 520 000 jaunu darba vietu, taču tā cieš no akūtā kvalificētu darbinieku trūkuma ar 160 000 neaizpildītu darba vietu. Neraugoties uz aizsardzības nozares pieaugumu, ekonomikas izaugsme kopumā saglabājās nemainīga, 2024. gada oktobrī augstajam bezdarba līmenim 2,4% un inflācijai 9,7%. Augstu procentu aizdevumi var izraisīt uzņēmumu bankrotus un radīt finansiālas grūtības daudzām mājsaimniecībām.