Reitingu aģentūra Darbības joma: Vācija ir industriāli attīstīto valstu lejasgalā investīciju ziņā

Reitingu aģentūra Darbības joma: Vācija ir industriāli attīstīto valstu lejasgalā investīciju ziņā

Saskaņā ar ziņojumu www.berliner-zeitung.de,
Pagaidām nav zināms federālās valdības budžeta drāmas apjoms, taču kanclere jau gatavo iedzīvotājus "grūtiem laikiem". Karlsrūes spriedums rada "jaunu realitāti", otrdien Bundestāgā sacīja Olafs Šolcs. Faktiski Vācijai draud smagi zaudējumi, ja valdība nespēs pieņemt ilgtspējīgu budžetu.

Jo uzdevumi, ar kuriem saskaras Vācijas ekonomika, ir milzīgi. Finanšu analītiķis Eiko Zīverts no Berlīnes reitingu aģentūras Scope intervijā laikrakstam Berliner Zeitung norāda, ka "valsts sektora investīcijas Vācijā jau vairākus gadu desmitus ir bijušas ievērojami zemākas nekā citās lielajās Eiropas ekonomikās".

"Pēdējo trīs desmitgažu laikā Vācijas valsts sektora neto pamatkapitāla veidošana ir bijusi vidēji tikai 0,1% no IKP gadā," teikts Scope nesenajā analīzē. Tas nozīmē, ka Vācija ievērojami atpalika no citām lielākajām ekonomikām, piemēram, ASV (1,3 procenti), Spānijas (1,2), Lielbritānijas (0,7), Francijas (0,6) un Itālijas (0,2). Reālas nepieciešamības ietaupīt naudu dēļ Vācija ir atteikusies no daudz naudas. Ja investīcijas būtu bijušas saskaņā ar citām lielākajām ekonomikām, Vācijas valdība pēdējo desmit gadu laikā būtu ieguldījusi papildu 303 miljardus eiro, teikts analīzē.

Šis investīciju atlikums kļūst arvien svarīgāks, intervijā saka Scope analītiķis Zīverts, jo Vācija saskaras ar "strukturālu spiedienu", piemēram, demogrāfiskām izmaiņām un mērķi panākt siltumnīcefekta gāzu neitralitāti līdz 2045. gadam. Vācijai ir būtiska problēma: "Pēdējais Konstitucionālās tiesas spriedums ir parādījis pašreizējās valsts resursu mobilizācijas robežas," saka Sieverts.

Fakts, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) iejaucas Vācijas debatēs, skaidri parāda, cik nopietna ir situācija. Pavisam nesen SVF vadītāja Kristalīna Džordživa aicināja federālo valdību investēt. "Lai nodrošinātu izaugsmi, Vācijai ir jāiegulda savā infrastruktūrā, zaļajā ekonomikas pārveidē un iedzīvotāju prasmēs," pagājušo piektdien laikrakstam Handelsblatt un trim citiem Eiropas laikrakstiem sacīja Georgieva. "Šeit mēs nerunājam par triviāliem ieguldījumiem - jo īpaši tāpēc, ka nākamais solis ir ekonomiskā pielāgošanās mākslīgajam intelektam."

Nesenā ziņojumā Deutsche Bank Research lēš, ka Vācija gada otrajā pusē varētu piedzīvot tehnisku recesiju. Sagaidāms, ka federālās konstitucionālās tiesas sprieduma izraisītais uzticības šoks un iespējamais piespiedu budžeta samazinājums nākamgad izraisīs gada pieauguma samazināšanos par 0,2 procentiem, lēš analītiķi. Diez vai laiki kļūs labāki arī ilgtermiņā, un potenciālā izaugsme nākamajos desmit gados varētu nokrist zem 0,5 procentiem.

Kopumā analīze liecina, ka Vācijas investīciju atlikums pēdējo desmitgažu laikā ir negatīvi ietekmējis ekonomiku un izaugsmi. Investīciju trūkums infrastruktūrā, ekonomikas zaļajā pārveidē un iedzīvotāju prasmēs var izraisīt turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tas galu galā var radīt ievērojamas problēmas Vācijas un Eiropas ekonomikā. Tāpēc Vācijas valdībai būs jāveic pasākumi šīs situācijas uzlabošanai un jāveic nepieciešamie ieguldījumi nākotnē.