Pensiju palielināšana 2024: Kā inflācija ietekmē pensionārus?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzziniet, kā pensiju palielināšana ietekmē jūsu maku salīdzinājumā ar inflāciju un kādi faktori tam ir nozīme. Vai tiešām beigās ir atlicis pietiekami daudz?

Erfahren Sie, wie sich die Rentenerhöhungen im Vergleich zur Inflation auf den Geldbeutel auswirken und welche Faktoren dabei eine Rolle spielen. Bleibt am Ende wirklich genug übrig?
Uzziniet, kā pensiju palielināšana ietekmē jūsu maku salīdzinājumā ar inflāciju un kādi faktori tam ir nozīme. Vai tiešām beigās ir atlicis pietiekami daudz?

Pensiju palielināšana 2024: Kā inflācija ietekmē pensionārus?

Daudzi pensionāri Vācijā šā gada 1. jūlijā paredz kārtējo pensiju pieaugumu. Tomēr atklāts paliek jautājums, cik lielā mērā šī korekcija būs manāma uz augošās inflācijas fona. Nabadzības problēma vecumdienās tiek pievērsta uzmanība, jo pensiju iemaksas bieži vien ir nepietiekamas īsu darba dzīves posmu un pieaugošo dzīves izmaksu dēļ. Bet vai pensiju palielināšana ir samērīga ar inflāciju?

Laika posmā no 2000. līdz 2023. gadam Vācijā reģistrēts patēriņa cenu pieaugums par 54,6 procentiem. Tajā pašā laikā bruto standarta pensija pieauga par 51,4 procentiem rietumu pensionāriem un par 74,0 procentiem austrumu pensionāriem. Jūlijā gaidāmais pensiju palielinājums par 4,57 procentiem radīs 1769,40 eiro, kas gan nav reāli visiem pensionāriem, jo ​​jāizpilda konkrētas prasības.

Faktiskais pensijas izmaksas apmērs ir praktisks rādītājs, kas atspoguļo summas, kas paliek pensionāriem pēc veselības un kopšanas apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas. 2022. gadā šī vērtība vidēji bija 1054 eiro mēnesī, kas atbilst aptuveni 52 procentu pieaugumam salīdzinājumā ar tūkstošgades miju. Ņemot vērā prognozēto pensiju pieaugumu par 4,57 procentiem un sagaidāmo inflāciju 2,2 procentu apmērā 2024. gadā, šī tendence varētu turpināties.

No 2010. līdz 2020. gadam bija vērojama ļoti atšķirīga attīstība starp algu inflāciju un pensiju korekcijām labas nodarbinātības un ekonomiskās labklājības dēļ. Nākotnē federālā valdība plāno ikgadēju pensiju pieaugumu par 2,6 procentiem līdz 2037. gadam, lai gan II pensiju pakete, iespējams, varētu radīt turpmākas korekcijas. Tomēr pensiju tendences joprojām ir kritiskas, jo maz ticams, ka pensijas ies kopsolī ar algu pieaugumu un papildu nodokļi varētu samazināt paredzamo summu.

Pensionāru aplikšanas modelis paredz, ka līdz 2060.gadam ar nodokli tiks aplikta visa bruto pensija, un jau šodien ir jāapliek 83 procenti. Pašreizējā situācija liecina, ka no aptuveni 21 miljona pensionāru Vācijā tikai 6,3 miljoniem ir jāmaksā nodokļi. Sagaidāms, ka līdz ar gaidāmo pensiju pieaugumu gandrīz 114 000 pensionāru pirmo reizi būs apliekami ar nodokli. Nodokļu saistības ir atkarīgas arī no papildu ienākumiem, piemēram, ienākumiem no nomas vai kapitāla pieauguma. Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai ir papildu ienākumi un vai kopumā var saņemt 1234 eiro bruto mēneša pensijā, nemaksājot nodokļus. Izdevumi šajā kontekstā varētu samazināt nodokļus.

GDV pasūtītais Prognos pētījums izceļ pensiju pirktspējas atkarību no dzīvesvietas. Pētījumā konstatēts, ka reģionālais pensiju līmenis un pirktspēja bija vismazāk labvēlīgi Vācijas dienvidos. Piemēram, Rēgensburgas pirktspēja bija 862 eiro mēnesī. Turpretim jaunajām federālajām zemēm ir labākas izredzes zemāku dzīves izmaksu dēļ.