Pensionāri gūst labumu, neskatoties uz augsto inflāciju – kāpēc viņi krīzi pārvarēja labāk

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Lasiet, kā inflācija ir ietekmējusi pensionārus Vācijā un kāpēc viņiem pārsteidzoši veicās labāk, nekā gaidīts. Atklājiet, kādi pasākumi ir veikti un ko var sniegt nākotne.

Lesen Sie, wie die Inflation die Rentner in Deutschland beeinflusst hat und warum sie überraschenderweise besser abschnitten als erwartet. Entdecken Sie, welche Maßnahmen getroffen wurden und was die Zukunft bringen könnte.
Lasiet, kā inflācija ir ietekmējusi pensionārus Vācijā un kāpēc viņiem pārsteidzoši veicās labāk, nekā gaidīts. Atklājiet, kādi pasākumi ir veikti un ko var sniegt nākotne.

Pensionāri gūst labumu, neskatoties uz augsto inflāciju – kāpēc viņi krīzi pārvarēja labāk

Dažus pēdējos gadus raksturo tādas ekonomiskās problēmas kā korona pandēmija, saīsināts darbs un enerģētikas krīze, kas ir izraisījuši milzīgu cenu pieaugumu. Jo īpaši augstais inflācijas līmenis ir uzlicis lielu slogu iedzīvotājiem. 2021. gadā inflācijas līmenis pirmo reizi kopš 1993. gada paaugstinājās virs 3 procentu atzīmes, sasniedzot gada vidējo līmeni 3,1 procenti. Krievijas agresijas kara laikā pret Ukrainu tas sasniedza pat 6,9 procentus. Patēriņa cenas 2023. gadā saglabājās noturīgas, pieaugot par 5,9 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pensionārus, kuriem parasti ir mazāk manevrēšanas iespēju nekā gados jauniem darbiniekiem, īpaši ietekmē, ja inflācija kļūst nekontrolējama. Tomēr Vācijas Ekonomikas institūta Ķelnē pētījums uzrāda pārsteidzošus rezultātus: neskatoties uz ierobežotajām iespējām kompensēt ar inflāciju saistītos pirktspējas zaudējumus, pensionāri vidēji necieta vairāk kā citas mājsaimniecības. Dažos gadījumos viņi pat labāk pārvarēja krīzi.

Salīdzinot inflācijas ietekmi uz pensionāru mājsaimniecībām ar citām mājsaimniecībām, var secināt, ka pensionāri ir optimāli pielāgojuši savus patēriņa modeļus. Gados, kad augsto inflāciju noteica enerģijas, transporta un pārtikas cenas, pensionāru mājsaimniecības spēja salīdzinoši labi kompensēt slogu. Tomēr pārtikas cenas 2023. gadā dramatiski pieauga, radot lielāku slodzi pensionāriem nekā citām mājsaimniecībām.

Neskatoties uz dažām problēmām, pensionāru mājsaimniecības kopumā krīzes gadus pārdzīvoja labāk nekā citas mājsaimniecības. Vidējais pensionāru pirktspējas zudums no 2018. līdz 2023.gadam bija aptuveni 1,7 procenti, savukārt pārējās mājsaimniecības cieta 2,2 procentu zaudējumus. Tas galvenokārt notiek tāpēc, ka likumā noteiktās pensijas nesamazinās pat tad, kad krītas algas, kas pasargā pensionārus no lieliem zaudējumiem.

Dzīvokļa pabalsta izmaiņas, īpaši pabalstu paplašināšana 2023. gadā, ir palīdzējušas pensionāriem gūt labumu no atvieglojumiem. Tomēr jāatzīmē, ka pensionāriem vidēji ir zemāki ienākumi nekā citām mājsaimniecībām, kas padara viņus īpaši neaizsargātus pret pirktspējas samazināšanos. Nākotnē būtu jāveic mērķtiecīgi pasākumi, lai labāk atbalstītu mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem neatkarīgi no tā, vai tās nāk no likumā noteiktās pensijas vai darba. Inflācijas samazināšanās pagaidām mazinās spiedienu, bet nākotnē būs nepieciešami īpaši atbalsta pasākumi mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.