Mazumtirdzniecības apjoma samazināšanās Vācijā: klienti atturas augsto cenu dēļ.
Septembrī turpināja samazināties pārdošanas apjomi Vācijas mazumtirdzniecībā. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem, pārdošanas apjomi, kas pielāgoti cenu pieaugumam, bija par 0,8 procentiem mazāki nekā iepriekšējā mēnesī un, ņemot vērā cenas, pat par 4,3 procentiem mazāki nekā tajā pašā mēnesī pērn. Tas atspoguļo klientu nevēlēšanos patērēt, jo inflācija pārsniedz vidējo. Šis kritums īpaši ietekmē nepārtikas preces, piemēram, tekstilizstrādājumus, grāmatas un mēbeles. Šeit reālie pārdošanas apjomi bija par 3,7 procentiem mazāki par augustu un par 7,1 procentiem mazāki nekā tajā pašā mēnesī pagājušajā gadā. Savukārt pārtikas mazumtirdzniecības sektorā pārdošanas apjomi, kas pielāgoti cenām, samazinājās tikai par 0,5 procentiem, un, ieskaitot cenu pieaugumu, nominālais pārdošanas apjoms palielinājās par 6,0 procentiem. Kopš…

Mazumtirdzniecības apjoma samazināšanās Vācijā: klienti atturas augsto cenu dēļ.
Septembrī turpināja samazināties pārdošanas apjomi Vācijas mazumtirdzniecībā. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem, pārdošanas apjomi, kas pielāgoti cenu pieaugumam, bija par 0,8 procentiem mazāki nekā iepriekšējā mēnesī un, ņemot vērā cenas, pat par 4,3 procentiem mazāki nekā tajā pašā mēnesī pērn. Tas atspoguļo klientu nevēlēšanos patērēt, jo inflācija pārsniedz vidējo. Šis kritums īpaši ietekmē nepārtikas preces, piemēram, tekstilizstrādājumus, grāmatas un mēbeles. Šeit reālie pārdošanas apjomi bija par 3,7 procentiem mazāki par augustu un par 7,1 procentiem mazāki nekā tajā pašā mēnesī pagājušajā gadā. Savukārt pārtikas mazumtirdzniecības sektorā pārdošanas apjomi, kas pielāgoti cenām, samazinājās tikai par 0,5 procentiem, un, ieskaitot cenu pieaugumu, nominālais pārdošanas apjoms palielinājās par 6,0 procentiem. Kopš zemākā punkta 2022. gada decembrī pārtikas tirdzniecība jau ir reģistrējusi reālo pieaugumu par 4,7 procentiem.
Šo attīstību var saistīt gan ar vispārējo cenu līmeņa pieaugumu, gan patērētāju nenoteiktību. Augstākas preču un pakalpojumu cenas nozīmē, ka cilvēkiem ir mazāk naudas, ko tērēt citiem produktiem, kā rezultātā samazinās pārdošanas apjoms nepārtikas nozarēs. Paaugstinātais cenu līmenis var arī novest pie tā, ka patērētāji kļūst izvēlīgāki savos pirkumos un mazāk tērē nebūtiskās jomās.
Šīs attīstības ietekme uz tirgu un finanšu sektoru varētu būt dažāda. Viens no iespējamiem efektiem ir palielināta konkurence mazumtirgotāju starpā, jo tie var mēģināt piesaistīt klientus, izmantojot atlaides un īpašos piedāvājumus. Tas varētu izraisīt turpmākus cenu karus un galu galā samazināt uzņēmumu peļņas normas. Turklāt patērētāju atturība varētu izraisīt arī vājāku pieprasījumu pēc kredītiem un finanšu pakalpojumiem, jo patērētāji kļūst piesardzīgāki un tērē mazāk naudas.
Kopumā pašreizējie skaitļi atspoguļo piesardzīgu patēriņu saistībā ar bažām par cenu pieaugumu un nenoteiktību. Tas varētu ietekmēt ekonomikas atveseļošanos vidējā termiņā un likt mazumtirgotājiem veikt turpmākas korekcijas pārdošanas stratēģijās un cenās, lai kompensētu pārdošanas apjoma samazināšanos.
Avots: saskaņā ar ziņojumu www.weser-kurier.de
Izlasiet avota rakstu vietnē www.weser-kurier.de