Atkāpšanās koalīcija: Klimata aizsardzība politikā ir uz ceļa!

Savienība un SPD savā koalīcijas līgumā ir izvirzījušas ekonomisko izaugsmi kā galveno mērķi, taču pietiekami neņemot vērā planētas robežas. ROBINS VUDS ziņots. Par līgumu vēl jābalso partijas biedri un komitejas.

Vides aizsardzības organizācija kritizē to, ka koalīcijas līgums nepiedāvā konkrētus risinājumus tā laika aktuālajām problēmām un propagandē rūpniecības izaugsmes koncepciju kā panaceju. Trūkst konstruktīvu priekšlikumu par klimata taisnīgumu tādās galvenajās jomās kā mobilitāte, enerģētika un meži. Tāpat tiek norādīts, ka pašreizējā krīze automobiļu rūpniecībā varētu kalpot par ieganstu, lai pārveidotu esošās rūpnīcas aizsardzības nozarei.

Koalīcijas līguma kritika

Turklāt koalīcijas līgumā trūkst iniciatīvu satiksmes pārveidošanai, piemēram, ātruma ierobežojuma. Federālajam transporta infrastruktūras plānam ir jāpaliek nemainīgam, kas tiek uzskatīts par neizmantotu iespēju klimata aizsardzībai. Plānotais piepilsētas braukšanas pabalsta palielinājums varētu palielināt klimatam kaitīgās subsīdijas, savukārt plānotā gaisa satiksmes paplašināšana un gaisa satiksmes nodokļu samazināšana tiek vērtēta kritiski no vides perspektīvas, jo vilcienu braucieni arī turpmāk tiks aplikti ar nodokļiem.

Vēl bažas rada nodoms atcelt apkures likumu, kas varētu negatīvi ietekmēt apkures pāreju. Līgumā trūkst arī stimulu enerģijas taupīšanai un energoefektivitātei. Plāni par ekspluatācijas pārtraukšanas atomelektrostaciju atsākšanu nav iekļauti. Tā vietā koalīcija koncentrējas uz miljardiem dolāru investīcijām lielos infrastruktūras projektos un uzskata, ka saglabāšanas problēmas ir šķērslis, kas var novest pie kolektīvās rīcības tiesību un ietekmes uz vidi novērtējumu vājināšanās.

Piegādes ķēdes uzticamības pārbaudes likuma atcelšana un Meža izciršanas rīkojuma (EUDR) atcelšana varētu vēl vairāk pasliktināt jau tā saspringto Vācijas mežu situāciju. ROBIN VUDS aicina aktīvi piedalīties klimata taisnīguma kustībā, lai cīnītos pret klimata un vides politikas regresiju.

Plašākā diskursā par sociālekoloģisko transformāciju vides un klimata aizsardzības tēma kļūst arvien aktuālāka. Skaļi Rosa Luxemburg fonds Tādu kustību kā piektdienas nākotnei protesti ir padarījuši globālo sasilšanu un tās sekas par galveno politisko problēmu. Paredzams, ka ekoloģiskie un sociālie satricinājumi nākotnē veidos politiskās debates.

Pastiprināsies diskusija par ražošanas un dzīvesveida ekoloģisku modernizāciju, savukārt politiskās norises, ko ietekmējušas arī Koronas krīzes sekas, virzīs diskusijas par sociālekoloģisku pārveidi. Iespējamā zaļi-konservatīvā valdības veidojuma iespaidā ir jāizstrādā jaunas politiskās stratēģijas, piemēram, saistībā ar debatēm par Zaļo jauno kursu, kas piedāvā iespējas alternatīviem politikas priekšlikumiem.