Suche
Mein Konto
Krievijas uzņēmumi paļaujas uz cerību: gaidāma bāzes procentu likmes samazināšana!
Diskusija par galveno procentu likmju samazināšanu Krievijā un eiro zonā: analizētas ekonomiskās perspektīvas un inflācijas ietekme.
Krievijas uzņēmumi paļaujas uz cerību: gaidāma bāzes procentu likmes samazināšana!
2025. gada 5. jūnijā Krievijas un Eiropas ekonomikas dalībnieki pievērsīsies aktuāliem jautājumiem par monetāro politiku un inflāciju. Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības (RSPP) prezidents Aleksandrs Šohins pauda optimismu par bāzes procentu likmju samazināšanas iespēju. Viņš norādīja gan uz makroekonomiskiem, gan subjektīviem argumentiem par labu zemākai procentu likmei. Uzņēmēji Krievijā cer uz likmju samazināšanu nākamajā Centrālās bankas sēdē, kas paredzēta 6.jūnijā.
Šohins lēš, ka bāzes procentu likme no 19 līdz 20 procentiem ir optimāla, un brīdina par pārāk augstas procentu likmes negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Pamata procentu likmes samazināšana līdz 19 procentiem varētu palīdzēt stabilizēt izaugsmes tempus un samazināt saistību nepildīšanas un bankrota risku. Turklāt varētu ietaupīt budžeta līdzekļus, ko varētu izmantot svarīgiem atbalsta pasākumiem.
Inflācijas attīstība Krievijā
Pašlaik Krievijas ekonomikas prognozes saskata pozitīvu ietekmi uz galvenajiem ekonomikas rādītājiem stingrās monetārās politikas rezultātā. Krievijas Banka atzīmēja, ka šī politika veicināja rubļa nostiprināšanos 2025. gada pirmajā ceturksnī. Tajā pašā laikā vidējā inflācija šajā periodā samazinājās līdz 8,3 procentiem. Tomēr ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs brīdināja par gaidāmo ekonomikas lejupslīdi. Lai sasniegtu IKP pieaugumu par 3 procentiem, monetārās politikas mīkstināšana ir būtiska.
Patēriņa pieprasījuma pieauguma tempa palēnināšanās un ražošanas samazināšanās daudzās reālā sektora nozarēs palielina bāzes procentu likmju samazināšanas nepieciešamību. Ņemot vērā šos izaicinājumus, ir interese par procentu likmju politikas koriģēšanu ne tikai no biznesa perspektīvas, bet arī plašāku ekonomisko apsvērumu dēļ.
Eiropas procentu likmju politika un inflācija
Tomēr 2022. gadā inflācija eiro zonā dažkārt pieauga virs 10%, ko daļēji izraisīja ražošanas un piegādes apturēšana korona pandēmijas un Ukrainas konflikta laikā. Arodbiedrības pieprasa lielu algu pieaugumu inflācijas dēļ, kas varētu palielināt cenu spiedienu. ZEW pārstāvis Frīdrihs Heinemans brīdināja, ka Vācija 2024. gadā varētu saskarties ar stagflāciju, kas nozīmētu miniizaugsmi ar augstu inflāciju.
Kopumā ir skaidrs, ka gan Krievijas, gan Eiropas ekonomikas ainavas saskaras ar izaicinājumiem, kurus cita starpā raksturo inflācija un nepieciešamā monetārās politikas korekcija. Centrālo banku nākamie soļi varētu būt izšķiroši ekonomiskā klimata stabilizēšanai.