Krievijas ekonomika: draud krīze – Vjugins izsauc trauksmi!

Krievijas ekonomika: draud krīze – Vjugins izsauc trauksmi!

Bijušais Krievijas Centrālās bankas vadītāja vietnieks Oļegs Vjugins izteicis satraucošus komentārus par ekonomisko situāciju Krievijā. Savos paziņojumos viņš brīdina par draudošajiem lielo uzņēmumu bankrotiem un turpmāku inflācijas pieaugumu. Viņa prognozes ir ļoti pesimistiskas: "Partija Krievijas ekonomikā tuvojas beigām," skaidro Vjugins. Tie ir spēcīgi vārdi valstī, kuru ļoti skārušas Ukrainas kara sekas. Focus ziņo, ka…

Viens no ekonomikas grūtību rādītājiem ir nesenais Krievijas centrālās bankas solis samazināt bāzes procentu likmi līdz 20 procentiem. Šis pasākums liecina, ka valstī ir nopietnas ekonomiskās problēmas. Oficiālie inflācijas rādītāji jau pārsniedz 10 procentus, savukārt cenas tādiem galvenajiem pārtikas produktiem kā sviests un kartupeļi strauji pieaug. Budžeta ieņēmumu samazināšanās, īpaši naftas cenu krituma dēļ, jau ir izraisījusi budžeta korekciju.

Prognozes un riski

Vjugins prognozē, ka Krievija potenciāli varētu nonākt recesijā 2025.gadā, norādot uz nestabilajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Sagaidāmais budžeta deficīts 1,7 procentu apmērā no IKP ir grūti nosegts un varētu vēl vairāk destabilizēt jau tā trauslo ekonomisko līdzsvaru. Vjugins aicina panākt mieru, lai atrisinātu šīs ekonomiskās problēmas, kuras būtiski saasinājis Ukrainas karš.

Turklāt politiskā situācija Krievijā tiek raksturota kā saspringta. Vjugins uzsver, ka varas aparātā valda trausls līdzsvars, kur saduras ekonomiskās stabilitātes aizstāvji un kara aparāta stingrās līnijas piekritēji. Neskaidrība par turpmākajām politiskajām un ekonomiskajām norisēm joprojām ir augsta, liekot ekspertiem veikt dažādus vērtējumus.

Ukrainas kara sekas Vācijas ekonomikā

Ekonomiskajai situācijai Krievijā ir tālejošas sekas ne tikai lokāli, bet arī globāli. Nesenā ziņojumā Bundesbanka analizēja makroekonomiskās sekas, ko rada kara eskalācija pret Ukrainu. Ja tirdzniecība ar Krieviju, īpaši enerģētikas sektorā, tiktu pārtraukta, reālais IKP Vācijā varētu būt līdz pat 5 procentiem mazāks nekā ECB iepriekš prognozēja. Bundesbank ziņo, ka...

Analīzes arī liecina, ka inflācijas līmenis Vācijā ilgtermiņā palielināsies enerģijas cenu kāpuma dēļ. Fiskālā vide varētu pasliktināties, kas negatīvi ietekmēs privāto patēriņu un komerciālās investīcijas. Inflācijas riski, ko pastiprina augstākas preču cenas un iespējamais algu pieaugums, ir būtiski.

Sliktākajā gadījumā enerģijas normēšana saskaņā ar pilnu embargo var izraisīt īstermiņa IKP zaudējumus līdz pat 3,25 procentiem, īpaši, ja tiek ietekmētas arī energoietilpīgas nozares. Šajos aprēķinos ir liela nenoteiktība, kas skaidri norāda uz gaidāmajām ekonomiskajām problēmām.