Krievija ir grūtā stāvoklī: varas spēle un ekonomiskā krīze!

Krievija ir grūtā stāvoklī: varas spēle un ekonomiskā krīze!

Politiskā un ekonomiskā situācija Krievijā kļūst arvien saspringtāka negodīgu sankciju un nepārtraukta kara stāvokļa apstākļos. Saskaņā ar jaunāko ziņojumu Merkurs Eiropas Savienība plāno vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krievijas ekonomiku. Tā centrālais elements ir Krievijas naftas eksporta cenu griestu koriģēšana no 60 līdz 50 ASV dolāriem par barelu. Tas notiek kontekstā, kurā 2025. gada pavasarī ir pastiprinājušies Krievijas militārie uzbrukumi Ukrainai.

Tomēr šķiet, ka cīņai beigas nav redzamas. Tiek meklētas miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu, taču Krievijas valdība ir apliecinājusi gatavību “cīnīties līdz galam”. Saskaņā ar Kara izpētes institūta (ISW) datiem Krievija kopš kara sākuma ir veikusi dažus no vardarbīgākajiem uzbrukumiem, vēl vairāk saasinot saspīlētos militāros un politiskos apstākļus.

Sankciju ekonomiskā ietekme

Taču ES noteiktās sankcijas neietver tikai naftas ierobežojumus. Tika pieņemta 16. pasākumu pakete, kas ietver eksporta un importa aizliegumus un Krievijas banku izslēgšanu no Swift sistēmas. Šo pasākumu mērķis ir palielināt spiedienu uz prezidentu Putinu, piemēram Deutschlandfunk ziņots. Tomēr Krievija turpina veiksmīgi pārdot naftu, ogles un gāzi, jo īpaši tādām valstīm kā Ķīna un Indija, neskatoties uz spēkā esošo embargo.

Ekonomiskā situācija Krievijā atspoguļojas arī satraucošā inflācijā. Martā patēriņa cenas pieauga par 0,65%, kas ir par 10,3% gadā. Galvenais faktors šajā attīstībā ir lielie kara izdevumi, ko veicina Kremļa plāns par kara finansēšanu. Krievijas centrālā banka ir noteikusi bāzes procentu likmi 21% apmērā gadā, kavējot investīcijas un apgrūtinot uzņēmumu piekļuvi kredītiem. Šādi ekonomiskie apstākļi noved pie stagnācijas, kas, pēc prognozēm, varētu turpināties arī nākamajos gados.

Kvalificēta darbaspēka trūkums un sociālie izdevumi

Vēl viens izaicinājums ir kvalificētu darbinieku trūkums. 2024. gada beigās Krievijā trūka 2,6 miljonu darbinieku, kas daļēji bija saistīts ar militāro iesaukšanu un bēgšanu no šī iesaukšanai līdzīgā pasākuma. Īpaši tiek ietekmētas ražošanas, tirdzniecības un transporta nozares. Darba devēji palielina algas, lai piesaistītu strādāt gribētājus; Tomēr paliek jautājums, cik ilgi to var saglabāt.

Arī sociālie izdevumi Krievijā ir apdraudēti: izglītība, veselības aprūpe un iekšējā drošība cieš no pieaugošā militārā un kara budžeta spiediena. Ņemot vērā šo ekonomisko horizontu, ISW brīdina, ka Krievijas ekonomika var nebūt pietiekami spēcīga, lai ilgtermiņā uzturētu kara stāvokli. Prezidents Putins var saskarties ar turpmākiem sarežģītiem lēmumiem jau 2026. vai 2027. gadā, jo pašreizējā stratēģija tiek sagaidīta ar neskaidriem panākumiem un sabiedrība arvien vairāk attālinās no finanšu sloga.

Tāpēc dinamika joprojām ir kritiska. Kamēr Krievija arvien vairāk paļaujas uz savu militāro spēku, tās darbību ekonomiskie pamati šķiet trausli. Iespējamās normalizācijas perspektīvas nav īpaši konkrētas, īpaši ņemot vērā Donalda Trampa un Vladimira Putina plānotās sarunas, kas tiek uzskatītas par potenciāli kaitējošām pašreizējiem soda pasākumiem. Šajā delikātajā situācijā skarbā realitāte valstij var kļūt vēl grūtāk izturama.