Krievijas mēslošanas līdzekļu eksports: drauds Vācijas lauksaimniecībai?

Krievijas mēslošanas līdzekļu eksports: drauds Vācijas lauksaimniecībai?

ES atkarība no Krievijas mēslošanas līdzekļu importa pieaug, un tai var būt nozīmīgas ekonomiskās sekas. Kā Merkurs ziņojumi, Krievijai būs arvien nozīmīgāka loma Eiropas lauksaimniecībā, pateicoties tās mēslošanas līdzekļu eksportam. Imports no Krievijas 2024. gadā palielinājās par vairāk nekā 33% līdz 6,2 miljoniem tonnu, vairāk nekā 2,2 miljardu eiro vērtībā. Šis augošais eksports jau ir novedis pie Eiropas Savienības riskantās atkarības no Krievijas mēslošanas līdzekļiem, brīdina eksperti.

Neskaidrība par preču tirgiem pieaug, jo īpaši tāpēc, ka Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi ir samazinājušies. Neskatoties uz to, mēslošanas līdzekļu tirdzniecība joprojām ir nozīmīgs valsts ienākumu avots, un nodokļu ieņēmumi no šī biznesa tiek lēsti 550 miljonu eiro apmērā. Vācijas uzņēmumi pauž bažas par iespējamiem nākotnes atkarības scenārijiem. Jo īpaši Vācijas lauksaimniecība ir pakļauta spiedienam no ražošanas izmaksu samazināšanās un pieaugošās atkarības.

Ekonomiskais spiediens un cenu kāpums

Minerālmēslu cenas būtiski pieauga pēc tam, kad Krievija sāka vairāk eksportēt savu produkciju uz ES. Pirms Ukrainas konflikta mākslīgā mēslojuma cena bija ap 250 eiro par tonnu un pieauga līdz 1000 eiro. Šo attīstību jo īpaši veicina augstās dabasgāzes cenas, jo 90 procenti mākslīgā mēslojuma ir izgatavoti no dabasgāzes. Kamēr mēslošanas līdzekļu cenas aug, kviešu cenas ir samazinājušās, vēl vairāk sarežģījot situāciju lauksaimniekiem. Kā ikdienas ziņas štatos, augiem, piemēram, kviešiem, ir nepieciešams daudz mākslīgā mēslojuma, lai nodrošinātu augstu olbaltumvielu saturu un labu adhezīvu kvalitāti.

Vēl viens aspekts ir Eiropas Savienības reakcija. Politikas veidotāji apsver iespēju paaugstināt tarifus Krievijas mēslojuma importam, lai vājinātu Krievijas ekonomiku. Tomēr tarifi nav pretrunā ar globālajām pārtikas drošības interesēm. ES valstis tagad saskaras ar izaicinājumu samazināt atkarību no Krievijas mēslošanas līdzekļu ražotājiem, savukārt vietējā ražošana cieš no augstākām darbaspēka izmaksām un stingrākiem vides noteikumiem.

Krievijas uzņēmumu loma un tirgus cenu samazinājums

Krievijas mēslošanas līdzekļu ražotāji ir strauji palielinājuši savu tirgus daļu ES. Viņi jau kontrolē gandrīz trešo daļu ES mēslošanas līdzekļu tirgus. Tādi uzņēmumi kā EuroChem, kas pārvalda mēslojuma rūpnīcu Sanktpēterburgā, ir tieši iesaistīti kara ražošanā. Cita starpā EuroChem munīcijas rūpnīcām piegādāja 38 000 tonnu slāpekļskābes. Tas rada jautājumu par to, cik lielā mērā šos uzņēmumus var saukt pie atbildības.

Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotāju jaudas noslodze pēc Ukrainas kara kritās. SKW Piesteritz ziņo, ka izmantošanas līmenis ir tikai 50-60 procenti. Daudzi Eiropas ražotāji baidās, ka tos no tirgus izspiedīs Krievijas dempinga cenas. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, Krievijas mēslošanas līdzekļu tirdzniecība joprojām ir likumīga, lai kravas kuģi regulāri varētu pārvadāt 5500 tonnas mēslojuma uz Brēmeni uz Vāciju, kā tas notika nesen.

Ņemot vērā pašreizējos notikumus, gan ES, gan Vācijas politiķi ir pakļauti spiedienam noteikt efektīvu sankciju režīmu pret mēslošanas līdzekļu eksportu no Krievijas. Ņemot vērā sarežģītos ģeopolitiskos izaicinājumus, Krievijas mēslošanas līdzekļu turpmākā loma Eiropas lauksaimniecībā būs izšķiroša.