Krievijas ogļu krīze: uzņēmumi tiek slēgti, darbavietas ir apdraudētas!

Rietumu sankcijas būtiski ietekmē Krievijas ekonomiku, īpaši ogļu nozari. Saskaņā ar ziņojumu Merkurs Krievijas ogļu rūpniecība saskaras ar "nopietnu krīzi", kas galvenokārt jūtama Kemerovas apgabalā. Šajā reģionā tiek ražoti aptuveni 60% Krievijas akmeņogļu un aptuveni 80% koksa ogļu.

Astoņi ogļu uzņēmumi jau ir pārtraukuši darbību, un daudzi kalnrači jau mēnešiem ilgi gaida savu algu. Problēmas ogļrūpniecībā ir saistītas ar cenu kritumu, loģistikas grūtībām, darbinieku trūkumu, augsto inflāciju un Rietumu sankcijām. Tiek ziņots, ka Krievija ogļu patēriņa kritumu Eiropā centās kompensēt, eksportējot tās uz Āziju, taču šis mēģinājums nebija veiksmīgs, jo janvāra beigās saruka pieprasījums arī Ķīnā.

Nākotnē ieņēmumu kritums

ES 2022. gada aprīlī noteica Krievijas ogļu importa aizliegumu, kas ietekmēja 25% no Krievijas ogļu eksporta un nozīmēja Krievijai gada ieņēmumu zaudējumus aptuveni 8 miljardu eiro apmērā. Prognozes liecina par Krievijas ogļu eksporta ilgtermiņa samazināšanos, savukārt Vācija šobrīd lielāko daļu ogļu iegūst no Austrālijas. Jaunāko ASV sankciju mērķis ir vēl vairāk samazināt Krievijas peļņu no enerģijas eksporta, savukārt galvenie tirdzniecības partneri distancējas un daži maksājumi tiek bloķēti.

Vienlaikus ES jūnija beigās sankciju sarakstam pievienoja vēl 27 Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes kuģus, un Anglija ieviesa līdzīgus pasākumus pret kuģiem, kas eksportē Krievijas naftu, apejot sankcijas. Dienvidvācijas laikraksts ziņots. Neskatoties uz šiem pasākumiem, Krievija kopš uzbrukuma Ukrainai 2022. gada februārī no naftas, gāzes un oglēm ir nopelnījusi aptuveni 707 miljardus eiro.

Sankcijas joprojām neskars valsts ienākumus no militārajiem izdevumiem, kas, domājams, 2024. gadā pieaugs līdz 100 miljardiem eiro. Arī Krievijas jēlnaftas un sašķidrinātās gāzes imports ES 2024. gada pirmajā pusē palielinājās par vairāk nekā 25%. Eksperti aicina pastiprināt sankcijas un pasākumus jūrnieku kontrolei.