Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi dramatiski sabrūk – ko tagad?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Krievijas ekonomika cīnās ar strauju naftas un gāzes ieņēmumu kritumu. Sankcijas apgrūtina budžetu. Jaunākie notikumi un prognozes.

Russlands Wirtschaft kämpft mit stark gesunkenen Öl- und Gas-Einnahmen. Sanktionen belasten das Budget. Neueste Entwicklungen und Prognosen.
Krievijas ekonomika cīnās ar strauju naftas un gāzes ieņēmumu kritumu. Sankcijas apgrūtina budžetu. Jaunākie notikumi un prognozes.

Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi dramatiski sabrūk – ko tagad?

Krievijas ekonomika ir pakļauta milzīgam spiedienam, jo ​​ieņēmumi no naftas un gāzes pārdošanas ir strauji samazinājušies. Rietumu sankcijām ir jūtams efekts, savukārt Vācijas jaunā federālā valdība Frīdriha Merca vadībā cenšas pārliecināt ASV noteikt papildu sankcijas. Ziņots līdzīgi fr.de par ieņēmumu samazināšanos, kas būtiski apgrūtina Krievijas budžeta plānošanu.

2025. gada pirmajā ceturksnī Krievijas gāzes un naftas kompāniju peļņa sasniedza aptuveni 790 miljardus rubļu (ap 10 miljardiem ASV dolāru), kas ir krass kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad tā bija 1,4 triljoni rubļu (ap 18 miljardi ASV dolāru). Īpaši satraucošs ir ieņēmumu kritums no naftas pārdošanas, kas no 2024. gada maija līdz 2025. gada maijam kritās par aptuveni 35 procentiem. Krievijas Urālu šķirnes barela cena tajā pašā laika posmā nokritās no 66 USD gada sākumā līdz tikai 52 USD 2025. gada maija beigās.

Budžeta situācija un eksports

Nafta un gāze ir Krievijas svarīgākie eksporta veidi, un tie būtiski veicina valsts ieņēmumus. 2023. gadā dominēja galvenie ieņēmumu avoti: jēlnafta (122 miljardi USD), naftas pārstrāde (52,1 miljards USD), dabasgāze (39 miljardi USD), ogļu briketes (27,2 miljardi USD) un zelts (13,6 miljardi USD). Tiek ziņots, ka Krievija ir ieguldījusi ēnu flotē, lai izvairītos no sankcijām un turpinātu naftas eksportu, lai gan šīs flotes izvietošana pēdējos mēnešos ir samazinājusies.

Fosilā kurināmā eksporta ieņēmumi no 2025. gada marta līdz aprīlim samazinājās par sešiem procentiem, neraugoties uz palielinātajiem eksporta apjomiem. Tas ir pretrunā ar Krievijas valdības plāniem, kas sākotnēji paredzēja, ka naftas cenas būs aptuveni 70 USD par barelu. Pašreizējo tirgus notikumu dēļ 2025. gada budžets jau bija jākoriģē, jo trūkst vairāk nekā 15 miljardu dolāru.

Starptautiskās reakcijas un turpmākā attīstība

Arī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) brīdina par globālā naftas pieprasījuma samazināšanos. Mērķa sankciju kontekstā Rietumos izskan aicinājumi stingrāk vērsties pret Krieviju. Sešas ES valstis aicina noteikt stingrāku G7 noteikto Krievijas naftas cenu griestus 60 ASV dolāru apmērā, lai samazinātu Krievijas ieņēmumus, kas tiek izmantoti kara pret Ukrainu finansēšanai.

G7 valstis ir noteikušas maksimālās cenas Krievijas jēlnaftai un rafinētajiem produktiem, transportējot tos pa jūru. ES valstis uzsver, cik svarīgi ir pasākumi, kas vērsti uz naftas eksporta ieņēmumiem, lai samazinātu Krievijas galveno ienākumu avotu. Interesanti ziņots n-tv.de ka Krievija spēja palielināt ieņēmumus no naftas un gāzes pārdošanas par vairāk nekā 26 procentiem līdz 11,13 triljoniem rubļu (107 miljardiem eiro) 2024. gadā pēc tam, kad ieņēmumi 2023. gadā samazinājās par 24 procentiem zemāku naftas cenu un gāzes eksporta krituma dēļ.

Kopumā situācija Krievijas ekonomikā joprojām ir saspringta, jo, neraugoties uz īslaicīgu ieņēmumu pieaugumu, pastāv strukturālas problēmas un ārējie spiediens, kas apdraud finanšu situācijas stabilitāti.