Krievijas ekonomika uz sliekšņa: draud masveida bankroti!

Krievijas ekonomika saskaras ar gaidāmo masveida uzņēmumu bankrotu pieaugumu. Centrālais faktors ir Vladimira Putina pāreja uz kara ekonomiku, kas ir vēl vairāk saasinājusi esošās problēmas. Augstā inflācija liek Krievijas centrālajai bankai paaugstināt bāzes procentu likmi līdz 21 procentam, savukārt prognozes liecina, ka nākotnē tā varētu tikt paaugstināta līdz 25 līdz 30 procentiem.

2024. gada beigās vairāk nekā 20 procenti ražošanas uzņēmumu maksāja procentus, kas veidoja vairāk nekā divas trešdaļas no to pirmsnodokļu peļņas (EBIT). Turklāt kreditēšana galvenajām nozarēm 2024. gada novembrī un decembrī samazinājās par 30 līdz 50 procentiem, savukārt aizņemšanās parādu tirgū kļūst arvien grūtāka. Eksperti brīdina par defoltu un savstarpēju saistību nepildīšanas vilni.

Brīdinājumi par bankrotu ogļrūpniecībā

Laika posmā no 2024. gada jūlija līdz septembrim lielie un vidējie uzņēmumi piedzīvoja 19 procentu maksājumu kavējumu, bet mazajiem uzņēmumiem šis rādītājs sasniedza pat 25 procentus. Rosņeftj vadītājs Igors Sečins kritizēja centrālās bankas finanšu politiku par tās negatīvo ietekmi uz finansēšanas izmaksām. Īpaši apdraudēti ir tirdzniecības centri, aizsardzības nozare un ogļu rūpniecība.

Aizsardzības nozare cieš no Rietumu sankcijām, kas ierobežo piekļuvi svarīgām sastāvdaļām, savukārt kvalificētu darbinieku trūkums rada papildu spriedzi nozarei. Sergejs Čemezovs brīdināja, ka daudzi uzņēmumi var bankrotēt, ja cenas paliks pašreizējā līmenī. Arī ogļu rūpniecība saskaras ar lieliem triecieniem pieprasījuma krituma dēļ, jo īpaši no Ķīnas.

Saskaņā ar ziņojumiem Krievijas ogļu imports 2024. gadā samazinājās par septiņiem procentiem līdz 95,1 miljonam tonnu. Šajā kontekstā Krievijas valdība apsver pasākumus, lai atbalstītu iespējamu masveida bankrotu ogļrūpniecībā. Papildus šiem ekonomiskajiem izaicinājumiem ir konstatēts, ka sankcijas pret Krievijas ekonomiku arvien negatīvāk ietekmē ogļu ražošanu.

Pirms Ukrainas konflikta Krievijas ekonomika bija viena no trim lielākajām ogļu eksportētājām pasaulē. 2021.gadā Krievijas akmeņogļu tirgus daļa ES importā bija 46,7 procenti, bet kopš 2022.gada ir spēkā EZ ogļu embargo pret Krieviju, kas aizliedz ES valstīm ievest ogles no Krievijas. Krievija ir mēģinājusi novirzīt ogļu eksportu uz Āziju, Ķīnai kļūstot par galveno pircēju.

Tomēr, Ķīnai 2024. gadā importējot rekordlielu daudzumu ogļu – 543 miljonus tonnu, arī Krievijas ogļu imports samazinājās, un, lai saglabātu konkurētspēju, pircējiem bija jānodrošina atlaides. No 2024. gada janvāra līdz septembrim nozare reģistrēja kopējos zaudējumus 91 miljarda rubļu apmērā, kas ir lielākais no visām nozarēm. Analītiķi lēš, ka problēmas ogļu rūpniecībā turpināsies vismaz divus gadus, savukārt Rietumu sankciju dēļ grūtībās ir arī SDG un naftas tirdzniecība.

Ogļu rūpniecībai tas nozīmē, ka dažiem kalnrūpniecības uzņēmumiem jau ir nācies slēgt savu darbību pārdošanas trūkuma dēļ. Ekonomikas attīstības ministrijai un Federālajam nodokļu dienestam ir lūgts atbalstīt grūtībās nonākušos ieguves darbus, un Vneshekonombank varētu pārņemt kontroli pār grūtībās nonākušiem aktīviem.