Krievijas ekonomika uz sliekšņa: draud recesija, Putins zem spiediena!

Krievijas ekonomika uz sliekšņa: draud recesija, Putins zem spiediena!

Krievijas ekonomika atrodas kritiska pavērsiena priekšā, kā Starptautiskajā ekonomikas forumā Sanktpēterburgā brīdināja ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs. Savā runā viņš uzsvēra, ka pašreizējā ekonomiskā situācija liecina par būtisku lejupslīdi un uzņēmēji atrodas uz recesijas robežas. To papildina augstās procentu likmes, kas padara ieguldījumus arvien nepievilcīgākus. Pēc Rešetņikova teiktā, investīcijas trešajā un ceturtajā ceturksnī varētu būt zemākas par iepriekšējā gada līmeni. Viņš aicināja Krievijas centrālo banku sniegt lielāku atbalstu ekonomikai.

Vladimirs Putins 20.jūnija runā runāja arī par Krievijas ekonomikas situāciju un izaicinājumiem, ar kuriem tā šobrīd saskaras. Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina tomēr pamatoja monetāro politiku un norādīja, ka ekonomika ir augusi, neskatoties uz sankcijām, ko galvenokārt noteica importa pārvietošanas programmas un esošās kapitāla rezerves. Lai gan centrālā banka 2024. gada oktobrī paaugstināja bāzes procentu likmi līdz 21 procentam, tā nesen to samazināja līdz 20 procentiem, lai novērstu draudošo recesiju.

Sankciju ietekme

Krievijas ekonomika sākotnēji saglabājās samērā stabila pēc Ukrainas konflikta sākuma, jo īpaši saistībā ar pāreju uz kara ražošanu. Kamēr aizsardzības rūpniecībā ir vērojams ievērojams munīcijas un ieroču ražošanas pieaugums, civilās nozares cīnās ar augstām izmaksām, darbinieku trūkumu un tehniskajiem kavējumiem, ko vēl vairāk saasina starptautiskās sankcijas. Būvniecības un nekustamā īpašuma nozare, kā arī automobiļu rūpniecība ir smagi skārusi, jo daudzi Rietumu uzņēmumi un piegādātāji ir atstājuši Krievijas tirgu.

Nevar nepamanīt militārās politikas ietekmi uz ekonomiku. Paredzams, ka 2025. gadā Krievijas militārie izdevumi pieaugs par 25 procentiem līdz 13,5 triljoniem rubļu. Tagad šie izdevumi veido 7 līdz 8 procentus no iekšzemes kopprodukta, kas ir rekords pēcpadomju vēsturē. Neskatoties uz samazinātu valsts ieņēmumu pieaugumu no enerģijas eksporta, augstais valdības pieprasījums dažās ekonomikas nozarēs veicina tā saukto kara uzplaukumu. Tomēr šī attīstība ir izraisījusi arī ievērojamu inflācijas pieaugumu, kas 2024. gada oktobrī tika reģistrēta 9,7 procentu apmērā.

Nākotnes izaicinājumi

Tajā pašā laikā Krievijas ekonomika cieš no akūta darbaspēka trūkuma. Lai gan bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems - 2,4 procenti, daudzas amata vietas joprojām nav aizpildītas. Aizsardzības nozarē kopš 2023. gada ir radītas aptuveni 520 000 jaunu darba vietu. Tomēr ražošana šajā nozarē aug lēnāk, jo prasmju trūkums un Rietumu sankcijas apgrūtina jaunu rūpnīcu izveidi. Rezultātā Krievija arvien vairāk importē ieročus no tādām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja, jo ar tās pašu produkciju nepietiek.

Ekonomiskās izaugsmes perspektīvas 2025. gadam tiek lēstas niecīgas 0,5 līdz 1,5 procentu apmērā, kas ir būtiska novirze no iepriekšējām prognozēm. Nodokļu palielināšana augstiem pelnītājiem un uzņēmumiem plānota, lai atvieglotu valsts kases slogu, savukārt sociālie izdevumi samazinās pensionāru skaita samazināšanās dēļ. Galvenais izaicinājums joprojām ir līdzsvarot militārās vajadzības un tik ļoti nepieciešamo ekonomisko stabilitāti, kamēr ārējās sankcijas un iekšējās problēmas turpina pieaugt.

Tāpēc Krievijas ekonomika atrodas kritiskā punktā, kuras attīstību izšķiroši ietekmē gan iekšējie, gan ārējie faktori. Tas, kā Krievija reaģēs uz šo pagrieziena punktu, būs ļoti svarīgi turpmākajos gados.

fr.de ziņo, ka pašreizējā situācija rada ievērojamus riskus.

swp-berlin.org sniedz arī Krievijas militāro un ekonomisko stratēģiju ilgtermiņa seku analīzi.