Krievijas ekonomika sabrūk sankciju ietekmē: Putina patiesības mīkla

Krievijas ekonomika sabrūk sankciju ietekmē: Putina patiesības mīkla

Krievijas ekonomika šobrīd ir pakļauta milzīgam spiedienam, īpaši kopš Ukrainas kara sākuma. Kamēr prezidents Vladimirs Putins cenšas pasaulei iestāstīt, ka Krievijas ekonomika ir stabila un noturīga, faktiskie skaitļi rada satraucošu ainu. Saskaņā ar Stokholmas Pārejas ekonomikas institūta (SITE) ziņojumu Krievijas ekonomikas situācija ir daudz kritiskāka, nekā to attēlo valdība. Kopš kara sākuma Eiropas valstis ir ieviesušas plašas sankcijas, kuru mērķis ir vājināt Krievijas ekonomisko bāzi un palielināt spiedienu uz Kremli. Kopumā ES ir pieņēmusi 16 sankciju paketes, un jau tiek gatavota 17. pakete, lai nodrošinātu, ka Krievija neturpina gūt peļņu no enerģijas eksporta.

Sankcijas jo īpaši attiecas uz Krievijas galvenajiem ienākumu avotiem, naftas, gāzes un ogļu eksportu. Tomēr šie pasākumi nešķiet tik efektīvi, kā cerēts, jo Krievija, neskatoties uz embargo, turpina pārdot energoresursus – galvenokārt tādām valstīm kā Ķīna un Indija. Ievērojama daļa Krievijas naftas Eiropā nonāk caur ārvalstu tankkuģiem, kas liecina par ēnu floti. Krievija pērn sasniedza arī sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) pārdošanas rekordu ES, kas valsts kasē ienesa papildu astoņus miljardus eiro. Taču plānotajiem SDG importa aizliegumiem ir jāstājas spēkā tikai 2027. gadā, kas šobrīd nāk par labu Krievijas ekonomikai.

Ekonomiskā stabilitāte vai ilūzija?

Neskatoties uz īstermiņa ekonomisko izaugsmi aptuveni trīs procentu apmērā, iedzīvotāju labklājība Krievijā joprojām ir nemainīga. Iekšzemes kopprodukta pieaugums nav līdzvērtīgs dzīves kvalitātes uzlabošanai. Drīzāk krītas valdības izdevumi sociālajām jomām, izglītībai un veselībai, savukārt finansējums militārajiem un kara izdevumiem palielinās. Vietnes pārstāvis Torbjērns Bekers atklājis, ka Krievijas faktiskais budžeta deficīts, visticamāk, divreiz pārsniedz oficiāli reģistrētos divus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Analītiķi arī brīdina par strukturālām vājībām Krievijas ekonomikā, kas norāda uz ilgtermiņa problēmām. Augsto inflāciju, kas oficiāli ir 9-10 procenti, eksperti vērtē kā neuzticamu. 2025. gada janvārī inflācija jau bija 9,9 procenti, radot būtiskas bažas. Finanšu sankcijas ir apgrūtinājušas Krievijas iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū, vēl vairāk paaugstinot cenas un saasinot jau tā saspringto ekonomisko situāciju.

Starptautiskās izolācijas sekas

Starptautiskā izolācija un stingras finanšu sankcijas nozīmē, ka Krievijas ekonomika ne tikai zaudē inovācijas, bet arī saskaras ar grūtībām atrast kvalificētus darbiniekus. Elektronisko komponentu un programmatūras trūkums ir ikdienišķa parādība, savukārt uzņēmumi ir pakļauti lielam spiedienam kara ekonomikas dēļ. Krievijas ekonomikas uzmanības centrā ir Ukrainas karš un ar to saistītie valsts ieguldījumi aizsardzībā. Tomēr šīs investīcijas nav ilgtspējīgas un ir ļoti atkarīgas no kara gaitas.

Cerību stariņu varētu ienest lēmums Stambulā, kur notiek izšķirošas diskusijas par iespējamām miera sarunām. Arī ES Komisija ir devusi signālu, ka tā vēlas vēl vairāk ierobežot Kremļa iespējas turpināt karu Ukrainā. Taču Trampa plānotās sarunas ar Putinu par pamieru var iedragāt līdzšinējo sankciju stratēģiju un apdraudēt starptautiskos centienus samazināt Krievijas ietekmi reģionā.