Krievijas ekonomika krīzē: draud inflācijas šoks un emigrācija!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Krievijas ekonomika 2024. gadā saruks par 5%, ko apdraud inflācija, mobilizācija un kvalificētu darbinieku trūkums. Speciālisti brīdina par riskiem.

Russlands Wirtschaft schrumpft 2024 um 5%, gefährdet durch Inflation, Mobilmachung und Fachkräftemangel. Experten warnen vor Risiken.
Krievijas ekonomika 2024. gadā saruks par 5%, ko apdraud inflācija, mobilizācija un kvalificētu darbinieku trūkums. Speciālisti brīdina par riskiem.

Krievijas ekonomika krīzē: draud inflācijas šoks un emigrācija!

Krievijas ekonomika saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, un sagaidāms, ka 2024. gadā tā samazināsies par 5%. Šī prognoze ir balstīta uz neatkarīgiem inflācijas aprēķiniem, kas būtiski atšķiras no oficiālā regulējuma. Kamēr oficiālie skaitļi runā par inflāciju no 9 līdz 10%, eksperti lēš, ka tas ir gandrīz 20%, kas vēl vairāk saasina jau tā saspringto ekonomisko situāciju. Skaļi fuw.ch Krievijas Nacionālā labklājības fonds kopš 2020. gada ir zaudējis ievērojamu vērtību, un valsts kontrolētie banku aizdevumi pārsvarā ieplūst aizsardzības nozarē.

Iespējamas banku krīzes pazīmes palielinās. Augsta inflācija un strukturālie trūkumi banku sektorā palielina riskus. Daži ekonomisti brīdina, ka atkarība no kara ekonomikas nav ilgtspējīga. Lai gan oficiālie IKP rādītāji liecina par 4,1% pieaugumu pagājušajā gadā, eksperti tos apšauba kā pārspīlētus. Starptautiskais Valūtas fonds 2024. gadam prognozē izaugsmi 1,5% apmērā, taču perspektīva kļūst arvien neskaidrāka, jo citās jomās trūkst valdības izdevumu.

Mobilizācija un tās sekas

Vēl viens faktors, kas ietekmē Krievijas ekonomisko situāciju, ir prezidenta Vladimira Putina pasludinātā daļēja mobilizācija. Civiliedzīvotāju iesaukšana militārajā dienestā Ukrainā izraisa nopietnu darbinieku trūkumu Krievijas darba tirgū. Skaļi finanzmarktwelt.de Simtiem tūkstošu, tostarp daudzi labi izglītoti profesionāļi, ir pametuši valsti kopš kara izcelšanās 24. februārī, kas tiek dēvēta par lielu izceļošanu.

Statistika liecina par 216 000 oficiālu izceļošanas gadījumu pirmajā pusgadā, savukārt neoficiālās aplēses dažkārt liecina par 500 000 izbraukšanu. Mobilizācija skar aptuveni vienu no katriem 100 aktīvajiem darbiniekiem Krievijā un saasina jau tā zemo bezdarba līmeni, apgrūtinot jaunu darbinieku pieņemšanu darbā.

Fiskālie pasākumi un nākotnes perspektīvas

Mobilizācija ne tikai tieši ietekmē darba tirgu, bet arī noslogo skarto ģimeņu finanses un var negatīvi ietekmēt patērētāju noskaņojumu. Prognozes liecina, ka IKP šogad varētu samazināties par aptuveni 0,5%, savukārt Krievijas valdība sagaida aptuveni 3% kritumu. Bloomberg Economics brīdina, ka mobilizācija var gan padziļināt IKP kritumu, gan veicināt inflāciju.

Turklāt Krievijas valdība plāno palielināt ienākuma nodokļus, lai segtu kara izmaksas, un sola palielināt pabalstus iesaukto karavīru ģimenēm. Ilgtermiņā mobilizācija un lielais karā bojāgājušo skaits varētu samazināt darbaspēku un izraisīt bīstamu "smadzeņu aizplūšanu".

Ekonomiskie izaicinājumi, ko rada gan iekšējie, gan ārējie faktori, padara Krievijas ekonomikas nākotni arvien neskaidrāku.