Sankcijas nomāc Krievijas ekonomiku: stājas spēkā jauni ES pasākumi

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Rietumu sankcijas rada spriedzi Krievijas ekonomikai un noved pie ievērojamiem samazinājumiem. Pašreizējie notikumi un ziņojumi analizē sekas.

Westliche Sanktionen belasten Russlands Wirtschaft und führen zu erheblichen Einschnitten. Aktuelle Entwicklungen und Berichte analysieren die Folgen.
Rietumu sankcijas rada spriedzi Krievijas ekonomikai un noved pie ievērojamiem samazinājumiem. Pašreizējie notikumi un ziņojumi analizē sekas.

Sankcijas nomāc Krievijas ekonomiku: stājas spēkā jauni ES pasākumi

Kā liecina jaunākais Ārlietu ministrijas iekšējais ziņojums, Rietumu sankcijas nopietni ietekmē Krievijas ekonomiku. Pasākumi, kas ir daļa no ES 17. sankciju paketes, ir radījuši "būtisku" kaitējumu. Jo īpaši Krievijai ir jāsamazina galvenās investīcijas, jo naftas un gāzes ieņēmumi ir strauji samazinājušies, ziņo Merkurs.

ES pēdējo trīs gadu laikā ir noteikusi pret Krieviju visaptverošas sankcijas, tostarp eksporta un importa aizliegumus, Krievijas banku izslēgšanu no Swift sistēmas un apraides licenču apturēšanu. Šo pasākumu mērķis ir palielināt spiedienu uz prezidentu Vladimiru Putinu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kā Deutschlandfunk ziņots.

Sankcijas un izvairīšanās no tām

ES ir panākusi progresu cīņā pret tā dēvēto "ēnu floti", kas palīdz Krievijai izvairīties no Rietumu sankcijām par naftu. Dažas valstis ir sākušas atsaukt karogus kuģiem, kas kuģo ar viltotu karogu. Neraugoties uz šiem centieniem, Ķīna ir kļuvusi atbildīga par aptuveni 80 procentiem izvairīšanos no sankcijām, savukārt ES uzņēmumi ir iesaistīti arī šajā izvairīšanā.

Lai nodrošinātu sankciju efektivitāti, būtiska ir rūpīga uzraudzība. Taču ES saskaras ar grūtībām ar tādām valstīm kā Kazahstāna, Apvienotie Arābu Emirāti un Turcija, kur arī notiek mēģinājumi apiet sankcijas. Jaunā pasākumā paredzēts apturēt naftas importu ES caur grūtībās nonākušiem ārvalstu naftas tankkuģiem.

Ekonomiskā ietekme uz Krieviju

Neskatoties uz embargo, Krievija turpina pārdot naftu, ogles un gāzi, īpaši Ķīnai un Indijai. Pērn Krievija ES piegādāja rekordlielu daudzumu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG), valsts kasē ienesot astoņus miljardus eiro. Ienākumi no naftas pārdošanas ieplūst tieši militārajā budžetā, kas rada ievērojamus samazinājumus sociālo pakalpojumu, izglītības un veselības jomā. Inflācija Krievijā 2025. gada janvārī bija 9,9 procenti, vēl vairāk palielinot dzīves dārdzību.

Pašreizējā ekonomiskā situācija ir saspringta, prognozējot, ka šogad ekonomikas izaugsme būs tikai 1,35 procenti, kam sekos stagnācija līdz 2029. gadam. Uzņēmumiem ir grūtības atrast darbiniekus, daļēji kara ekonomikas dēļ. Trūkst arī elektronisko komponentu un programmatūras, jo Ķīna arvien vairāk darbojas kā galvenais Rietumu pusvadītāju un augsto tehnoloģiju tirdzniecības punkts.

Politiskās norises

Tā kā ASV prezidents Donalds Tramps un Vladimirs Putins, iespējams, risina sarunas par pamieru, pieaug bažas, ka tas varētu iedragāt sankciju politiku. Tramps paziņojis, ka varētu atcelt esošās sankcijas. Kamēr ES un G7 valstis turpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, atgriešanās pie iepriekšējām attiecībām starp Krieviju un Eiropu tiek uzskatīta par maz ticamu.