Šēfers brīdina: Vācijai draud darba tirgus bankrots! Tā mēs viņu izglābjam!

Šēfers brīdina: Vācijai draud darba tirgus bankrots! Tā mēs viņu izglābjam!

Saspringtāka kļuvusi diskusija par vācu darba laiku. Darba tirgus eksperts Šēfers runā par Deutschlandfunk un uzsver, ka runa nav par slinkumu, bet gan par pievilcības trūkumu strādāt vairāk. Galvenās rūpes ir samazināt nodokļu un sociālā nodrošinājuma slogu. Šēfers norāda, ka daudziem darbiniekiem bieži vien nav iespējas palielināt savu darba laiku, īpaši tādu saistību dēļ kā bērnu aprūpe. Viņa brīdinājums ir skaidrs: citas valstis ir apsteigušas Vāciju produktivitātes ziņā, un ir jādara viss, lai to mainītu.

Viens konkrēts Šēfera ieteikums situācijas uzlabošanai ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 70. Šī ir pretrunīga tēma, kas piesaista gan atbalstītājus, gan pretiniekus. CDU ģenerālsekretārs Linnemans arī saskata nepieciešamību pēc lielākas pilsoņu apņemšanās, lai nodrošinātu ilgtermiņa labklājību Vācijā.

Starptautiskais nodokļu slogu salīdzinājums

Raksts no Bundesbank sniedz papildu ieskatu nodokļu slogā Vācijā starptautiskā salīdzinājumā. Pantā nodokļa likme ir sadalīta ar pensiju saistītajā daļā un ar nodokli saistītajā daļā. Šis sadalījums ir svarīgs, lai saprastu, kā dažādās valstīs tiek strukturētas pensiju iemaksas un nodokļi.

Analīzes ietvaros tiek ņemta vērā bruto aizstāšanas likme, kas raksturo pensijas izmaksu daļu pēdējā bruto darba samaksā. Šo likmju normalizēto variācijas koeficientu aprēķina pa algu sadalījumu. Šī attiecība ne tikai parāda bruto aizstāšanas likmju starpību attiecībā pret vidējo, bet arī ir svarīgs galvenais rādītājs nodokļu un pensiju komponentu diferencēšanai.

Pensiju iemaksu kritiska apsvēršana

Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka attieksme pret pensiju iemaksām dažās valstīs var būt ļoti atšķirīga. Pensiju iemaksas tiek sadalītas, pamatojoties uz to līdzvērtības orientāciju, ņemot vērā tikai pamata pensiju sistēmas. Vācijā tas galvenokārt attiecas uz likumā noteikto pensiju apdrošināšanu. Metodoloģiski izņēmumi attiecas uz tādām valstīm kā Beļģija, Francija un Zviedrija, kurām ir noteikti iemaksu novērtējuma ierobežojumi. Pašreizējie aprēķini ir balstīti uz jaunākajiem OECD datiem un ņem vērā arī pensiju reformas, ja tās jau bija noteiktas aprēķina laikā.

Tāpēc pētījums piedāvā vērtīgu pamatu, lai novērtētu Vācijas darba tirgus izaicinājumus un pamatnosacījumus. Vienlaikus kļūst skaidrs, ka pasākumi darba pievilcības uzlabošanai un nodokļu sloga samazināšanai ir cieši saistīti. Nākotnei būs jāparāda, kādi politiski lēmumi tiks pieņemti šajā kontekstā, lai nodrošinātu Vācijas konkurētspēju ilgtermiņā.