Asa kritika par Jens Spahn centieniem noteikt stingrākas sankcijas pret pilsoņu naudu.

Asa kritika par Jens Spahn centieniem noteikt stingrākas sankcijas pret pilsoņu naudu.

Saskaņā ar ziņojumu www.t-online.de,
Valdība vēlas, lai pilsoņu pabalstu saņēmējiem, kuri noraida saprātīgus darba piedāvājumus, tiktu piemērotas stingrākas sankcijas. Savienības parlamenta grupas viceprezidents Jenss Špāns pat ierosinājis konstitūcijas grozījumus stingrākām sankcijām pret pilsoņu naudu. Pēc Spahna domām, cilvēkiem, kuri var strādāt un saņemt darba piedāvājumu, bet to nepieņem, būtībā vairs nevajadzētu saņemt pilsoņa pabalstu. Viņš uzskata, ka federālās valdības plānotā sankciju pastiprināšana par pilsoņu naudu ir pirmais solis pareizajā virzienā, taču ar to vien nepietiek.

Cita starpā Spahna soli kritizēja SPD parlamentārā grupa un Kreisās partijas līdere Dženīna Vislere, kura šo soli raksturoja kā šokējošu un uzbrukumu sociālajām pamattiesībām. Taču federālais kabinets devis zaļo gaismu plānotajai pilsoņu pabalstu stingrākai likšanai. Nākotnē nodarbinātības centri varēs pilnībā anulēt pilsoņu pabalstu bezdarbniekiem ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem, ja cietušie pastāvīgi atteiksies sākt darbu.

Šie plānotie stingrāki pasākumi varētu būtiski ietekmēt darba tirgu. No vienas puses, tie varētu palīdzēt motivēt vairāk cilvēku pieņemt piedāvāto darbu un tādējādi samazināt bezdarba līmeni. No otras puses, pasākumi var novest pie tā, ka daži pilsonības pabalstu saņēmēji, lai izvairītos no sankcijām, tiktu iestumti nestabilā darbā.

Diskusija par iedzīvotāju naudas pievilkšanu liecina, ka šis jautājums kļūst arvien polarizētāks un nākotnē izraisīs pretrunīgas diskusijas. Jāskatās, kā plānotās izmaiņas reāli ietekmēs darba tirgu un finanšu sektoru.